Loading...
You are here:  Home  >  Baltics  >  Current Article

Frakciju viedokļi 2017.gada 15.jūnijā

By   /   June 19, 2017  /   Comments Off on Frakciju viedokļi 2017.gada 15.jūnijā

MIL OSI – Source: Parliament of Latvia in Latvian – Press Release/Statement

Headline: Frakciju viedokļi 2017.gada 15.jūnijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”, un par to, kādi jautājumi šodien tika skatīti Saeimas sēdē, nākamajās minūtēs jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.
Pirmais šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA). 
Labdien visi, kas klausās “Frakciju viedokļus”! Šodien bija diezgan spraigas diskusijas Saeimas sēdē. Viens jautājums, kurš tā arī neparādījās šodien darba kārtībā, lai gan vēl vakar bija iesniegtas izmaiņas, ir saistīts ar atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam par Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību. Es īstenībā priecājos, ka šī komisija nav nomainīta, jo pie šī likumprojekta darbu ir uzsākusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ir izveidota darba grupa, un mēs, tā teikt, kristīgi mēģinām jautājumu atrisināt un pēc iespējas nodrošināt to, lai Svētā Pētera baznīca patiešām tiktu kārtīgi apsaimniekota, lai šīs kultūras vērtības netiktu zaudētas un lai arī attiecīgām reliģiskām konfesijām būtu iespēja tajā darboties.
Svarīgs jautājums, kas šodien darba kārtībā tomēr tika iekļauts, lai gan es personīgi iestājos pret tā iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā, bija saistīts ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Atsevišķi deputāti piedāvāja steidzamības kārtībā uzdot Ministru kabinetam līdz 1.augustam izstrādāt noteikumus, kuros tiktu paredzēts, kādu kritēriju neizpildīšanas gadījumā pašvaldībām būtu obligāti jāslēdz vidusskolas. Kad komisijā skatījām šo jautājumu, ministrija minēja, ka noteikums varētu būt – ne mazāk kā 10 skolēnu klasē. Tātad, ja 10.klasē nav 10 skolēnu, šī klase nevarētu pastāvēt un skolēniem būtu jāmeklē cita izglītības iestāde.
Ļoti garas, plašas diskusijas par to notika šodien Saeimā. Droši vien visas man neizdosies piecu minūšu laikā izstāstīt. Bet priecājos, ka tika noraidīta steidzamība šim jautājumam. Tas nozīmē, ka līdz 22.jūnijam šis likumprojekts nevar fiziski tikt izskatīts šajā sesijā. Līdz ar to tam pēc būtības vairs nav jēgas. Es priecājos, ka veselais saprāts uzvarēja un pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika noraidīts.
Protams, tas neatrisina visas problēmas. Es personīgi arī atbalstu viedokli, ka skolu tīkls ir jāsakārto, jo svarīga ir kvalitāte. Taču skolu optimizācija nedrīkst notikt, balstoties tikai uz vienu kritēriju. Respektīvi, šajā gadījumā – konkrētu skolēnu skaitu, jo zinām, ka arī daudzas mazās skolas, kurās ir varbūt deviņi, varbūt astoņi skolēni klasē, vidusskolā tomēr sasniedz ļoti labus rezultātus centralizētajos eksāmenos, kā arī, ja paskatās dažādus reitingus, piemēram, “Draudzīgā aicinājuma” vērtējumu, šīs mazās skolas nereti šajā reitingā ir augstāk nekā, piemēram, tuvākā nosacīti lielā skola. Ar vārdu sakot – reformēsim, bet prātīgi.
Jautājums, kas šodien Saeimas sēdē tika atbalstīts vienbalsīgi, bija par jaunā KNAB vadītāja Jēkaba Straumes apstiprināšanu. Es priecājos, ka šis balsojums bija vienbalsīgs. Droši vien, ka “par” balsoja tie, kas cer uz uzlabojumiem KNAB darbībā. Pieļauju, ka “par” balsoja arī tie, kas varbūt diemžēl klusībā cer, ka Straumes kungam neizdosies šo biroju sakārtot, bet, tā teikt – piesedza savu reputāciju un nobalsoja “par”. Tā ka Jēkabam Straumes kungam noteikti nevajag paļauties uz šo lielo, plašo atbalstu, kas bija šodien. Droši vien darbs priekšā gaida diezgan smags.
Saeimā šodien tika runāts arī par pašvaldību izdevumiem. Latvijas Reģionu apvienība vienbalsīgi atbalstīja to, ka šos pašvaldību izdevumus tomēr… vispār preses izdevumus varētu veidot fiziskās personas, nevis juridiskās personas, un līdz ar to katra fiziskā persona varētu uzņemties personīgu atbildību par to, kas un kādā veidā tiek šajā preses izdevumā atspoguļots.
Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumos tomēr tika noraidīts tā sauktais kompromisa variants. Proti, Ministru kabinetam bija paredzēts deleģēt uzdevumu izveidot sarakstu ar tiem dzīvnieciņiem, kurus var cirkā izmantot, kurus – nevar. Kā jau teicu, tas šodien Saeimā netika atbalstīts. Tātad “Cirks bez dzīvniekiem!” – šis sauklis ir šodien īstenojies.  
Un visbeidzot, uzklausot arī vairāku citu kolēģu ierosinājumu, man jāatgādina jums, ka es jau iepriekš, kad biju “Frakciju viedokļos”, šeit pat pie mikrofona, aicināju jūs atsaukties un atrakstīt uz frakcijas e-pastu lra@saeima.lv savu viedokli: vai jums šie “Frakciju viedokļi” ir svarīgi, vai jūs tos klausāties un vai jūs iegūstat no tiem kādu vērtīgu informāciju.
Tā kā es nebiju saņēmis nevienu e-pastu, tad vēlreiz aicinu sūtīt e-pastu uz lra@saeima.lv, un, kurš pirmais to izdarīs, kādu mazu, simbolisku balviņu es izdomāšu.
Paldies, ka klausījāties, un esiet aktīvi! Visu labu!
Vadītāja. Paldies Jurim Viļumam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es kā Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāts sākšu runāt tieši par šīsdienas balsojumu par KNAB jauno vadītāju. Nu, mēs visi zinām, ka KNAB vadītāja meklēšana ir ilgusi turpat vai gadu un ne vienreiz vien ir arī celts jautājums par to, vai šī pēdējo sešu gadu laikā savstarpējos strīdos nomocītā organizācija valstij vispār ir vajadzīga, jo visi šie strīdi, protams, mazina darbaspējas un darba rezultātus.
Tomēr priekšnieks ir atrasts. Deputātiem frakcijās un arī attiecīgajā komisijā bija izdevība ar šo cilvēku runāt. Deputāti uzdeva diezgan daudz jautājumu viņam, un pēc tām atbildēm, ko mēs saņēmām, šķiet, ka cilvēks ir zinošs un saprot, kas tur ir jādara, saprot, kā tas ir jādara. Viņš arī saprot, ka vairākos pēdējos gados ir būtiski zaudēta sabiedrības uzticība, bez kuras nevar notikt sekmīga korupcijas apkarošana. Domāju, ka viņam ir jādod šī iespēja, savukārt KNAB darbiniekiem, protams, ir jāapzinās, ka šī varbūt ir pēdējā iespēja, jo, ja arī ar šo priekšnieku sāksies kaut kādi strīdi un peripetijas, tad pacietība reiz var beigties, jo no organizācijas, kurā ir vairāk nekā 140 darbinieku, kurai budžets ir pieci miljoni eiro, izdienas pensijas un citi labumi, valstij un nodokļu maksātājiem tomēr ir tiesības sagaidīt labākus darba rezultātus, nekā tie ir šobrīd.
Tā ka vēlēsim Straumes kungam veiksmi un nekritizēsim viņu, kamēr vēl nekas nav ne izdarīts, ne neizdarīts. 
Otra lieta, par kuru es gribu runāt, ir jau pieminētā tēma par dzīvniekiem cirkā. Kaut arī Saeima jau pirmajos divos lasījumos bija lēmusi, ka Latvija atsakās no dzīvnieku izmantošanas cirkā, tomēr atkal bija iesniegti vairāki priekšlikumi, kas paredzēja izveidot mistisku Ministru kabineta sarakstu, kurā varētu būt kādi atsevišķi dzīvnieki – gan mājdzīvnieki, gan savvaļas dzīvnieki –, un te nu jāteic, tā būtu dzīvnieku diskriminācija, kad vieni tā kā būtu izmantojami izklaidē, citi – nebūtu. Bet es gribu atgādināt: ir likuma pants par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un tur ir viennozīmīgi pateikts, ka dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas viņam nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas, ir atzīstama par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Un kurš tad būs tas, kas sēdēs tajos priekšnesumos un vērtēs, vai konkrētais dzīvnieks tanī brīdī pārsniedz tās savas spējas vai nepārsniedz?
Nu, protams, izšķiršanās bija vienkārša: būt vai nebūt. Un Saeimas vairākums tomēr nobalsoja, ka dzīvnieku Latvijā cirkā tomēr nebūs.
Tas arī ir viss, ko es šoreiz gribēju pavēstīt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.
Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Aleksejam Loskutovam. Lūdzu!
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Es gribu pakavēties pie trim jautājumiem.
Pirmais no tiem attiecas uz grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Mani kolēģi jau pieminēja, ka bija iecerēts ierobežot pašvaldību tiesības izdot masu informācijas līdzekļus. Frakcijas VIENOTĪBA pārliecība ir, ka pašvaldības ir tiesīgas izdot informatīvos materiālus, kas atspoguļo pašvaldības ikdienas darbu, informē pašvaldības iedzīvotājus par viņiem svarīgiem jautājumiem – par ceļu remontiem, par pašvaldību iestāžu darba laikiem un tā tālāk, un tā tālāk.
Es gribu atgādināt, ka vairāku pašvaldību izdevumi krietni atšķiras no priekšstata par informācijas bukletu. Tie ietver sevī, piemēram, detektīvstāstus vai mīlestības stāstus ar turpinājumiem, krustvārdu mīklas, tajos obligāti katru nedēļu ir televīzijas kanālu programmu saraksti. Un šādi izdevumi tiek izplatīti bez maksas.
No vienas puses, liktos, ka tās ir rūpes par iedzīvotājiem, bet faktiski tā ir visai ļauna iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu tirgū, izkonkurējot no aprites klasiskās avīzes, kurām pēc statusa uzdevums ir gādāt par kvalitatīvu žurnālistiku, kas ir neatkarīga no pašvaldību domēm un pašvaldību vadītājiem, kā arī piedāvāt izklaides materiālus – tos pašus stāstus ar turpinājumiem, krustvārdu mīklas, privātos sludinājumus un televīzijas programmas –, protams, par attiecīgu samaksu. Bet mūsu gadījumā diemžēl sanāk tā, ka, padarot pašvaldības informatīvos materiālus pievilcīgus ar to, kas tajos iekļauts, un piedāvājot tos bez maksas, no tirgus tiek padzītas no pašvaldībām neatkarīgās avīzes, bet cilvēki ir spiesti lasīt pašvaldību pašslavinošus rakstus.
Diemžēl šis priekšlikums Saeimā netika atbalstīts, bet man šaubu nav, ka tādā vai citādā veidā mēs pie šī stāsta atgriezīsimies, lai pasargātu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu tirgu un nodrošinātu iedzīvotājiem no pašvaldībām neatkarīgu informāciju.
Mani kolēģi jau stāstīja par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Jā, diskusijas bija ļoti asas, un Saeima kopumā atbalstīja aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus atrakcijās, tajā skaitā cirkā. Bet es gribu pakavēties pie viena priekšlikuma, kuru iesniedza frakcijas SASKAŅA deputāts Ivars Zariņš, proti, īsā laikā aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu.
Sākšu ar to, ka šādam priekšlikumam kā tādam ir tiesības pastāvēt. Bet es gribu atgādināt radioklausītājiem Valsts prezidenta teikto, ka uz trešo lasījumu, īsi pirms likuma galīgās pieņemšanas, principiālus, globālus jautājumus iesniegt vienkārši nepieklājas, jo nav pietiekami daudz laika, lai tos izdiskutētu. Bet diskusijai pamats šeit ir visai plašs, jo Latvijā ir 40 kažokzvēru audzēšanas fermas, kurās nodarbināts teju pustūkstotis cilvēku, kas pagājušajā gadā nodokļos vien samaksāja 3,2 miljonus eiro un eksportēja produkciju par 16 miljoniem eiro. Tas ir pietiekami nopietns mūsu tautsaimniecības spēlētājs, lai burtiski dažu nedēļu laikā bez plašām diskusijām izlemtu par šīs tautsaimniecības nozares likvidēšanu.
Tāpēc man prieks, ka Saeimas vairākums, tajā skaitā mani kolēģi, VIENOTĪBAS deputāti, nobalsoja “pret” šo priekšlikumu.
Kā jau bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs es nevaru nerunāt par to, ka šodien Saeima ar absolūtu balsu vairākumu (tikai viens deputāts, man liekas, nebalsoja, visi pārējie atbalstīja) iecēla jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku – Jēkabu Straumi. Šī gada beigās KNAB atzīmēs savu 15.gadadienu. Un 15.gadadienai… ir iecelts KNAB pilntiesīgs piektais vadītājs. Protams, es apsveicu Straumes kungu ar iecelšanu amatā. Novēlu viņam nostrādāt visus likumā noteiktos piecus dienesta termiņa gadus.
Gribu pateikt, ka gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, gan frakcijām bija iespēja tikties ar Straumes kungu, uzdot viņam jautājumus un iepazīties ar viņa dzīvesgājumu. Nav ne mazāko šaubu, ka profesionālā sagatavotība un izglītība, kas iegūta Latvijas Policijas akadēmijā, kā arī pieredze, kas gūta gan Latvijā, gan ārzemēs, ir pietiekama, lai Straumes kungs veiksmīgi pildītu profesionālos pienākumus.
Protams, nepieciešams pārslēgties no ierobežotas vides, faktiski, slepenas darba vides, uz maksimāli atklātu darba vidi, jo KNAB pēc statusa ir valsts pārvaldes iestāde, nevis specdienests. Man bija prieks redzēt, ka atšķirībā no komisijas sēdes, frakcijas sēdē Straumes kungs jau bija daudz atvērtāks un daudz detalizētāk stāstīja par saviem plāniem, kā viņš redz korupcijas novēršanas un apkarošanas darba pilnveidojumu.
Bet, lai kādi būtu plāni, svarīgi, lai Straumes kungs apzinās to atbildību, kuru viņš uzņemas un kuru viņam uzticēja šodien Saeima. Apzinās, ka turpmāk visi lēmumi, kurus viņš pieņems, būs tikai viņa paši pieņemti lēmumi, par kuriem viņš būs personiski atbildīgs.
Man paveicās pielikt roku pie grozījumiem KNAB likumā, kas nodrošina strīdu izskatīšanas tiesisko kārtību starp KNAB priekšnieku un viņa padotajiem. Kārtība ir pilnīgi skaidra, nepārprotama, un, ja tādi strīdi radīsies (ceru, ka ne), tie tiks izskatīti stingri saskaņā ar likumu un atrisināti saprātīgā laikā.
Līdz ar to, es domāju, ka ir labs pamats Straumes kungam sākt savu darbu un pildīt dotos solījumus – stiprināt KNAB prestižu, tajā skaitā atklāti komunicējot ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Aleksejam Loskutovam.
Nākamais “Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie klausītāji! Atskatoties uz šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem, vēlos izcelt dažus no Nacionālās apvienības viedokļa būtiskākos jautājumus.
Dzīvojot informācijas tehnoloģiju revolūcijas laikmetā, ļoti būtiski ir šodien skatītie grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Likumprojekts paredz, ka informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas cert.lv uzdevumus un tiesības attiecībā uz Aizsardzības ministriju un tās padotībā esošajām iestādēm, kā arī attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem veiks Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Bet attiecībā uz citām valsts un pašvaldību institūcijām un juridiskajām personām – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
Ar grozījumiem tiek noteikts abu institūciju pienākums savstarpēji apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju. Tāpat grozījumi paredz piešķirt cert.lv tiesības uz laiku ne ilgāku par 24 stundām atslēgt IP adresi Latvijā, ja tā apdraud informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāja drošību. Grozījumu mērķis ir novērst un mazināt interneta lietotāju apdraudējumu, kas tiek radīts, izmantojot “.lv” reģistrētu domēna vārdu, un šos grozījumus šodien arī atbalstījām.
Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir temats, kas sabiedrībā, un jo īpaši mediju un pašvaldību pārstāvju vidū, ir izraisījis asu debašu vētru kontekstā ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Grozījumi precizē, ka šī likuma noteikumi neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Pašvaldību izdevumi nav uzskatāmi par masu informācijas līdzekļiem, un pašvaldību izdevumu problemātika ir jāatrisina likumā “Par pašvaldībām”. Tāpat no likuma ir izslēgta norma, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu. Šis aspekts palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu. Mediji nevarēs izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu informācijas aģentūras.
Trešajā lasījumā šodien atbalstījām grozījumus Komerclikumā, kas tapuši pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas par nepieciešamību pārskatīt normatīvo regulējumu par saistīto pušu darījumu izvērtēšanu, saskaņošanu un atklāšanu. Grozījumi cita starpā paredz uzņēmējiem, kuri nebūs sasniedzami juridiskajā adresē, piemērot vienkāršoto likvidāciju, kā arī mazināt administratīvo slogu.
Šodien joprojām nemainīgi un neizprotami aktuāli ir grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot iespēju dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirkos. Šodien pie Saeimas vēl skaļāk nekā iepriekš dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas un aktīvisti pauda savu attieksmi, kuri tāpat kā Nacionālā apvienība bija neizpratnē par centieniem turpināt atcelt jau iepriekš pieņemtos lēmumus un caur sānu durvīm tomēr atļaut turpināt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkos.
Savvaļas sugu dzīvniekiem, arī nebrīvē dzimušajiem, nav iespējams nodrošināt piemērotus un atbilstošus dzīves apstākļus cirkā. Priekšlikums arī turpmāk atļaut cirka izrādēs izmantot nebrīvē dzimušus savvaļas sugu dzīvniekus, nosakot īpašu atļauto dzīvnieku sarakstu, pēc būtības rada draudus, ka aizliegums vairs nedarbosies, un rada iespēju turpināt šo destruktīvo tendenci izmantot savvaļas dzīvniekus izklaidei. Šāda roba veidošanas mēģinājums jautājumā, par kuru panākts sava veida konsenss gan Saeimā, gan sabiedrībā, nav pieļaujams un tikai radīs arvien lielāku plaisu starp sabiedrību un valsts institūcijām. Nacionālās apvienības viedoklis šajā jautājumā ir nemainīgs. Savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkos ir jāaizliedz, neatkarīgi no to dzimšanas vietas vai to atrašanās kādos sarakstos. Esam gandarīti, ka grozījumi par savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā ir guvuši Saeimas deputātu vairākuma atbalstu, balsojot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Noslēgumā vēlos apsveikt Jēkabu Straumi ar iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā, kuru atbalstīja arī Nacionālā apvienība. Ilgstoši esot bez vadītāja un atrodoties publisku strīdu un debašu vidū, KNAB kā institūcija ir tikusi novājināta un tās darbs teju paralizēts, nopietni iedragājot sabiedrības uzticību gan KNAB, gan pašiem valsts pamatiem, tāpēc ceram un paļaujamies uz Jēkaba Straumes profesionalitāti un spēju izpildīt jau publiski nosauktos mērķus – atjaunot sabiedrības uzticēšanos KNAB darbam un veidot KNAB par institūciju, kas patiešām efektīvi gan apkaro, gan novērš korupciju Latvijā.
Uz šīs nots es vēlos šonedēļ no jums atvadīties.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!
A.Platpers (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī gribu nedaudz pakavēties pie trim jautājumiem, pie trim likumprojektiem, kas tika izskatīti šodien un kas izraisīja lielas diskusijas – pretēju viedokļu sadursmes.
Pirmais, ko gribu atzīmēt, ir jautājums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Es domāju, ka tas nav līdz galam izdiskutēts jautājums un nevajadzētu aizliegt pašvaldībām veidot savus preses izdevumus tikai tāpēc, ka… Nu, kā piemēru var minēt kaut vai Pierīgas novadus. Avīze, kuru tur izdod, ļoti maz atspoguļo konkrētā novada dzīvi… vai tā ir Mārupe vai Salaspils, vai Ķekava, vai Baldone… faktiski ļoti maz informē lasītājus par to, kas notiek šajos novados. Es domāju, ka bija jāmeklē citi paņēmieni, kā veidot preses izdevumu. Mēs taču varam aizliegt trīs mēnešus līdz vēlēšanām publicēties. Bet, es nepieņemu, ka pašvaldību vadītāji, kuri rūpējas par sava novada attīstību un veic tiešām lielu darbu, nekad nenokļūst sava novada iedzīvotāju uzmanības lokā tikai tāpēc, ka nav jau, kur to paziņot, un šie centrālie laikraksti un masu mediji jau neiedziļinās novada sīkajās lietās, no kā sastāv ikdienas dzīve. Tāpēc, es uzskatu, šis likumprojekts nu nav sevišķi izdevies.
Šodien tika skatīti pirmajā lasījumā grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un grozījumi Ģerboņu likumā, un grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā. Tie ir ļoti svarīgi, jo tie palīdzēs sakārtot ne tikai galvaspilsētas kultūrvēsturiskās vietas un tradīcijas, kā būtu jāizmanto šī heraldika, kas mums ir pieņemta, – un vai to drīkst darīt un kurās vietās. Bet, man liekas, visā Latvijā tas ir ļoti svarīgi, lai arheoloģiskajos izrakumos atrastās vērtības nonāktu mūsu muzejos, nevis klejotu indivīdu rokās pa pasauli, un mūsu nākamā paaudze tad nespētu redzēt šīs kultūrvēsturiskās, senās vērtības.
Un trešais jautājums, par kuru notika ļoti plaši disputi, ir likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Nu, es varu izteikt tagad savu viedokli vairāk. Es arī daudzām lietām nepiekrītu, ka tās būtu jāaizliedz. Mēs vienkārši esam divkosīgi šinī jautājumā un varbūt, iespējams, ne līdz galam pasakām sabiedrībai patiesos iemeslus, kāpēc “Rīgas cirkā” nevarētu, šos savvaļas dzīvniekus pareizi uzturot un pareizi apmācot, tomēr radīt prieku bērniem, rādot šos dzīvniekus un viņu meistarību, jo tas ir ļoti grūts darbs – panākt, ka citi jūsmo par dzīvnieka spējām, aizkustināt līdz asarām ar savu meistarību.
Iespējams, šeit ir atkal īpašuma intereses, par kurām nerunā. Un otrs aspekts ir tas, ka šeit tiek noraidīts frakcijas SASKAŅA deputāta priekšlikums izdiskutēt un sakārtot arī citu dzīvnieku uzturēšanas apstākļus. Un visā pasaulē jau cīnās arī pret medniekiem, kuriem ir atļauja šaut šos dzīvniekus – lapsas un nutrijas un tā tālāk –, lai šūtu kažokus.
Tā ka tas nekas jauns nav. Es domāju, ka mums vajag civilizēti un saprotoši to veikt un būt ar vienādu attieksmi pret visiem dzīvniekiem, nevis aizliegt šos dzīvniekus ar likumu: tagad ir cauri, un viss!
Un nu es gribu nedaudz pakavēties pie likumprojekta, kurš beigās netika pieņemts, – likumprojekta par vidusskolu klašu audzēkņu skaita ierobežošanu, nosakot, cik daudz skolēnu klasē var būt, lai to klasi varētu akreditēt un viņi varētu turpināt mācības vidusskolas 10., 11. un 12.klasē.
Es domāju, ka mēs izglītības jomā veidojam visu kampaņveidīgi. Mēs dalām Eiropas struktūrfonda naudu. Pašlaik mācību priekšmetu satura maiņai mēs iedalām 39 miljonus. Mani kārtējo reizi ļoti uztrauc šis jautājums. Kāpēc Somijā to veica augstskola – Oulu Universitāte –, kas izstrādāja gan sistēmu, gan programmas, gan standartus, gan kritērijus, kādam jābūt skolas direktoram, kādam jābūt skolotājam? Protams, tur ir citas algas. Bet kāpēc Latvijā beidzot nevar ielikt atlīdzības likumā skolotāju, bet ir Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē, cik mēs maksājam skolotājiem par vienu stundu vai par tā saucamo slodzi?
Es domāju, ka mums vajadzētu reiz saprast, ka augstskola – tā ir vērtība, kura jāatbalsta materiāli un valsts līmenī. Ja es esmu beidzis augstskolu, tādā gadījumā es pretendēju uz to, ka man ir cilvēka cienīga alga… un arī vēl skolotājiem ir. Es domāju, ka par to būtu īpaši jādomā. Mēs esam atstājuši to novārtā un to visu darām kampaņveidīgi. Mums nav sistēmas.
Es pa radio ministra Šadurska kunga runātajos teikumos dzirdu: “Pie mums vajadzētu bērniem mācīties no sešiem gadiem. Un 14 gadi – tas ir par daudz. Vajag, lai būtu 13 gadi.”
Jūs padomājiet: sistēma nav skaidra, bet mēs mainām mācību priekšmetu saturu, mēs mācīsim skolotājiem strādāt pa jaunam. Bet viņi taču nezina…! Un ir taču liela starpība, vai bērns ies mācīties no sešiem gadiem vai no septiņiem gadiem. Un, ja ies no sešiem, tad bērnudārzs būs no četriem gadiem? Jautājumu ir ārkārtīgi daudz.
Un, ja es no Izglītības un zinātnes ministrijas departamentiem, nodaļām nevaru saņemt civilizētas konkrētas atbildes, tad man ir tāds vienkāršs jautājums: vai ministrs pats vispār apjēdz, kas notiek viņa vadītajā iestādē, kur uz konkrētiem jautājumiem… man ir trīs vēstules… necitēšu… bet es saņēmu ar ministra parakstu… un es saprotu, ka viņš tās vēstules, tās atbildes ir izlasījis, ko frakcija ir viņam lūgusi. Diemžēl uz nevienu… ne uz vienu jautājumu nav pēc būtības atbildēts. Tad ir viens jautājums: kā var veidot kaut kādas reformas, ja ministrs nevar atbildēt uz konkrētiem jautājumiem? Un, arī klātienē ar viņu runājot, neradās pārliecība, ka viņš saprot visas izglītības sistēmas maiņas būtību un vajadzību un zina, pa kādu ceļu iet. Tie ierēdņi acīmredzot to viņam nepaskaidro labi, viņš pats nesaprot, un rodas tāda situācija, ka tas ir kampaņveidīgi. Tagad mēs cīnīsimies, lai samazinātu skolu skaitu. Jautājums ir viens: vai skolotājam, kas māca astoņus vai 10 bērnus vidusskolas klasē, līmenim būtu jābūt zemākam nekā skolotājam, kas strādā Rīgas skolā, kur ir 24 vai 32 audzēkņi klasē? Es domāju, ka ne.
Un tad ir jautājums: kāda misija ir Izglītības kvalitātes valsts dienestam, kurā ir ārprātīgi daudz ierēdņu, kas rūpējas par kvalitāti vispārizglītojošajās skolās, un kāpēc šīs kvalitātes nav? Par ko šie cilvēki saņem algu, ja mēs nepārtraukti dzirdam, ka centralizētajos pārbaudījumos, kurus mēs nespējam nosargāt, ir ļoti zems līmenis un ka, lūk, tāpēc vajadzētu bērnus vest 30 kilometrus uz citu vidusskolu, kur tas līmenis ir drusku augstāks, jo tur sēž divreiz vairāk skolēnu?
Jautājumu ir ļoti daudz. Es ceru, ka jūs daudzmaz iedziļinājāties manis teiktajā.
Novēlu jums veiksmīgu darba dienu. Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam.
Un raidījuma noslēgumā frakcijas SASKAŅA vārdā, kā ierasts, arī šodien runās deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonu Jēkabu Straumi. Esam tikušies ar šo kandidātu frakcijā. Par savām prioritātēm Straumes kungs nosaucis KNAB kolektīva atjaunināšanu, sašķeltības novēršanu birojā un valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu caur korupcijas novēršanas prizmu. Šīs ieceres, neapšaubāmi, ir apsveicamas un atbalstāmas.
Vēlos informēt arī par likumprojektu “Par Protokolu Nr.15, ar ko tiek grozīta Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija”. Šis likumprojekts šodien Saeimā tika nodots izskatīšanai komisijā. Šis jautājums varētu būt interesants tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri interesējas par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lomu cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā un tātad arī Latvijā.
Kopš 1997.gada Latvijā ir spēkā 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Saskaņā ar konvencijas normām tika izveidota Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā, kura izskata sūdzības par iespējamiem konvencijā garantēto cilvēktiesību pārkāpumiem konvencijas dalībvalstīs.  
2013.gadā Strasbūrā tika atvērts parakstīšanai konvencijas 15.protokols, kas groza konvencijas tekstu daļā par sūdzību izskatīšanu tiesā. Šobrīd Latvija ir palikusi starp tām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas konvencijas 15.protokolu vēl nav ratificējušas. Konvencijas 15.protokola ratificēšana sniegs papildu garantijas Latvijas iedzīvotājiem, ka tiesā viņu sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem tiks nākotnē izskatītas ātrāk un efektīvāk.
Problēma ir tajā, ka kopš 20.gadsimta 90.gadiem individuālo sūdzību skaits tiesā pastāvīgi pieaug, un, lai rastu risinājumu nemainīgi pieaugošajam sūdzību skaitam un līdz ar to arī lietu izskatīšanas ilgumam tiesā, 2010.gadā Eiropas Padomes ietvaros tika uzsākts visaptverošs darbs pie tiesas reformas.
Konvencijas 15.protokols ir viens no tiesas reformas procesa ietvaros izstrādātajiem instrumentiem. Tas nozīmē, ka primārā atbildība par konvencijā garantēto tiesību un brīvību nodrošināšanu gulstas uz konvencijas dalībvalstīm, kurām ir zināma rīcības brīvība konvencijas ieviešanā un piemērošanā nacionālajā līmenī. Konvencijas izveidotais starptautiskais cilvēktiesību aizsardzības mehānisms ir pakārtots nacionālajām sistēmām.
Savukārt tiesas loma ir uzraudzīt, vai valstīm dotās rīcības brīvības ietvaros nacionālo iestāžu pieņemtie lēmumi ir atbilstoši konvencijas prasībām. Vairāki 15.protokola paredzētie konvencijas grozījumi ir vērsti uz tiesas darba uzlabošanu.
Nozīmīgākie grozījumi ir šādi.
Pirmām kārtām. Tiks mainīts tiesnešu maksimālā vecuma slieksnis. Uz deviņiem gadiem turpmāk drīkstēs ievēlēt personu, kas nav vecāka par 65 gadiem. Iepriekšējā redakcija noteica, ka personai pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas tiesneša amats bija jāatstāj neatkarīgi no tā, cik ilgi tā ir bijusi tiesneša amatā. Šī grozījuma mērķis ir ļaut augsti kvalificētiem tiesnešiem pēc ievēlēšanas tiesā nostrādāt pilnu deviņu gadu termiņu, jo tiesneša amata termiņu nav iespējams pagarināt.
Otrām kārtām. Tiesa pēc iespējas sašaurinās lietā izskatāmo sūdzību loku, tajā skaitā atzīstot par nepieņemamām sūdzības, kas neatbilst konvencijā iekļautajiem pieņemamības kritērijiem.
Un trešām kārtām. Tiek saīsināts termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā. Proti, personai tas būs četri mēneši pēc galīgā nolēmuma pieņemšanas nacionālajā līmenī (līdzšinējo sešu mēnešu vietā).
Vienlaikus attiecībā uz šo grozījumu ir noteikts pārejas posms, un tas stāsies spēkā sešus mēnešus pēc 15.protokola spēkā stāšanās, lai potenciālie sūdzību iesniedzēji varētu pienācīgi sagatavoties izmaiņām. Turklāt šis grozījums nebūs piemērojams tām lietām, kuru ietvaros galīgais nolēmums nacionālajā līmenī ir pieņemts pirms 15.protokola spēkā stāšanās.
Un visbeidzot. Konvencija ļauj tiesai atzīt par nepieņemamām izskatīšanai maznozīmīgas jeb triviālas sūdzības. Tiesa neskatīs lietas, kurās sūdzības iesniedzējam nodarītais kaitējums ir neliels un kuru izskatīšana nav nepieciešama cilvēktiesību ievērošanas vispārējai veicināšanai.
Paldies par sadarbību un uzticību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

© Multimedia Investments Ltd Terms of Use/Disclaimer.

    Print       Email

You might also like...

Танк «Армата» продемонстрируют в открытой части показа МВТФ «Армия-2017»

Read More →