Valsts prezidents: ES jāsaglabā vienotība un jābūt saliedētai, lai stātos pretī iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem

Source: President of Latvia in Latvian

Otrdien, 2019. gada 7. maijā, Rīgas pilī norisinājās starptautiskā konference “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi”.
Atklājot pasākumu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsvēra nepieciešamību Eiropai vienmēr mainīties: “Eiropas Savienībai ir jākalpo tās pilsoņiem, jāizraujas no birokrātisko struktūru pasaules un daudz ātrāk jāpielāgojas dažādām pārmaiņām, jāsaglabā vienotība un jābūt saliedētai, lai stātos pretī gan iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiem.”
Valsts prezidents norādīja, ka 1. maijā atzīmējām 15 gadus, kopš Latvija kļuva par Eiropas Savienības ( ES) dalībvalsti un pilntiesīgi atgriezās Eiropas demokrātisko valstu saimē. “Šodien Latvijas dalība ES mums ir kļuvusi pašsaprotama. Esam pilntiesīgi ES ģimenes locekļi, mums ir līdzīgi izaicinājumi un nepieciešamība atbildēt uz tiem,” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents atzīmēja, ka ES pilsoņi vēlas taisnīgāku Eiropu, kurā varam godīgi konkurēt lauksaimniecībā un vairākās pakalpojumu nozarēs. “Mēs, Latvijā vēlamies taisnīgāku Eiropu, un par to iestāsimies arī sarunās par nākamo ES budžetu. Tomēr, kā rāda nesen Eiropas Parlamentā prezentētais ziņojums par galvenajām tendencēm, kas ietekmēs ES līdz 2030. gadam, mums būs jāņem vērā citi, vēl lielāki procesi. Tie ir trīs – klimata pārmaiņas, demogrāfija un urbanizācija.  Tie ietekmēs katru stratēģiju, priekšlikumu un lēmumu, kas tiks virzīti gan nacionālajā, gan ES līmenī.”
Savukārt saistībā ar tuvojošajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, Valsts prezidents savā uzrunā norādīja, ka Latvija pievienojas Vācijas prezidenta iniciatīvai – ES dalībvalstu prezidentu aicinājumam būt aktīviem pilsoņiem Eiropas parlamenta vēlēšanās. Šis kopīgais 21 ES dalībvalsts prezidentu aicinājums tiks publicēts 9. maijā, Eiropas dienā, uzsverot migrācijas, terorisma, ekonomiskās globalizācijas un klimata pārmaiņu jautājumus.
Konferences “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi” atklāšanā piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis savā uzrunā vērsa klātesošo uzmanību uz ES lielākajiem izaicinājumiem – spēju būt vienotiem, runāt vienā balsī, rast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. “Eiropas īpatsvars gan pasaules ekonomikā, gan pasaules iedzīvotāju skaitā pakāpeniski samazinās. Tāpēc tikai kopīgiem spēkiem mēs radīsim risinājumus nākotnes izaicinājumiem un tikai runājot vienā balsī saglabāsim ietekmi pasaulē. Tas attiecas gan uz ekonomiku, gan uz ārpolitiku un drošības politiku,” uzsvēra Valdis Dombrovskis.
Savukārt runājot par Latvijas 15 gadiem ES dalībvalsts statusā, EK viceprezidents norādīja, ka Latvija savas iespējas ir izmantojusi, kopā ar pārējām Baltijas valstīm uzrādot vienu no straujākajiem reālās konverģences tempiem produktivitātes izaugsmē. Savas uzrunas noslēgumā EK viceprezidents teica: “Latvijai ir jābūt gatavai strauji pielāgoties mainīgajai situācijai pasaulē, vienlaikus spējot parūpēties par valsts drošību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Latvijas interesēs ir arī stipra un lemtspējīga Eiropa. Vienlaikus Latvijas balsij ir jābūt ietekmīgai un labi sadzirdamai un ir svarīgi, lai Latvija arī turpmāk atrastos ES kodolā”.
Starptautisko konferenci “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi” organizēja Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas politologu biedrība, Eiropas politikas pētījumu institūts, Eiropas Ārpolitikas padome, Elkano Karaliskais institūts.
Konferences mērķis bija aktualizēt un apspriest Latvijas dalības ES ietekmi uz valsts attīstību, sasniegtajiem rezultātiem un problēmām, kā arī diskutēt par Eiropas integrācijas nākotni, kas notiek visās dalībvalstīs. Konferences pirmās daļas laikā tika prezentēti pētījuma “15 no 100: Latvijas dalība Eiropas Savienībā” secinājumi. Tā autori – Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka un Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas prof.Žaneta Ozoliņa norādīja, ka Latvija ir bijusi veiksmīga piedaloties ES līmeņa lēmumu pieņemšanā un politiku veidošanā dažādos līmeņos. Šobrīd pieaug globālo izaicinājumu ietekme uz dalībvalstīm un ES kopumā. Tāpēc daudzveidīgu izaicinājumu risināšanai nepieciešami kompleksi pārnozaru risinājumi. Iespējams Latvijai būtu vērts diskutēt par jaunu ES politikas institucionālās pārvaldības modeli. Ņemot vērā pieaugošās diskusijas ES dalībvalstīs, to starpā par ES nākotnes attīstības modeļiem un politiku pārskatīšanu, Latvijai būtu lietderīgi apsvērt iespēju izstrādāt stratēģisku dokumentu, kurā būtu noformulēti valsts pamatprincipi darbībai ES. Savukārt Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš iepazīstināja klātesošos ar iedzīvotāju attieksmes mērījumu pret Latvijas dalību ES. Sadaļu noslēdza diskusija par Latvijas un ES paveikto ceļā uz labklājību.
Savukārt konferences otro daļu atklāja Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, kurš norādīja, ka Latvijas iestāšanās ES bija tās atgriešanās mājās – Eiropā, un Latvijas dalība ES ir to bagātinājusi. Komisārs norādīja, dalība ES palielina mazo un vidējo valstu suverenitāti. Dalībvalstis ir daļa no lielākā un spēcīgākā tirdzniecības bloka pasaulē, kur viens par otru iestājas. Konferenci noslēdza diskusija par to, vai ES nepieciešams jauns pārvaldes modelis, kurā piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dr. Zanda Kalniņa-Lukaševica, Elkano Karaliskā institūta direktors Dr. Čārlzs Pauels (Spānija), kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis un Domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadošais pētnieks Asoc. prof. Daunis Auers.

MIL OSI