Valsts prezidenta Egila Levita 15. jūlija intervija LNT 900 sekundēm

Source: President of Latvia in Latvian

Jautājums*

Pievienot failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .xlsx, .xls, .doc, .docx, .txt, .pdf, .odt, .fodt, .ods, .fods, .odp, .fodp, .ppt, .pptx Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām
Pievienot elektroniski parakstītu failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .edoc, .pdf Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām

MIL OSI

Valsts prezidents ar pasaules līmeņa zinātniekiem runās par Eiropas plāniem radīt no CO2 brīvu enerģijas avotu

Source: President of Latvia in Latvian

No 17. līdz 18. jūlijam Rīgā norisināsies EUROfusion Ģenerālā Asambleja, kas ir viena no lielākajām kodolsintēzes zinātniskās pētniecības programmām Eiropā. Tās mērķis ir attīstīt CO2 brīvu enerģijas avotu. Valsts prezidents Egils Levits apmeklēs asamblejas otro dienu ar uzrunu par jaunu enerģijas avotu nozīmi ilgtspējīgai valstij un pasaulei.
EUROfusion ir Eiropas Komisijas un kodolsintēzes kopienas veiksmīgas sadarbības piemērs, apvienojot konsorcijā visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Šveici un Ukrainu. EUROfusion programma atbalsta kolektīvu kodolsintēzes zinātnes un tehnoloģijas attīstību, padarot Eiropu par pasaules līderi šajā jomā.
Ģenerālās Asamblejas tikšanos Latvijā rīko Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Latvijas zinātnieki Dr. habil. phys. Andra Šternberga (LU Cietvielu fizikas institūts) vadībā ir veiksmīgi piedalījušies kodolsintēzes problēmu risināšanā gan iepriekšējā Eiropas Savienības ietvarprogrammā Euratom, gan jaunajā Apvārsnis 2020 programmā, apvienojot zinātniekus no LU Cietvielu fizikas institūta, LU Ķīmiskās fizikas institūta un LU Fizikas institūta.

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas sarīkojuma viesu saraksts (2019. gada 8. jūlijs)

Source: President of Latvia in Latvian

Jautājums*

Pievienot failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .xlsx, .xls, .doc, .docx, .txt, .pdf, .odt, .fodt, .ods, .fods, .odp, .fodp, .ppt, .pptx Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām
Pievienot elektroniski parakstītu failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .edoc, .pdf Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām

MIL OSI

Valsts prezidents un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks pārrunā abu valstu sadarbību kultūras jomā

Source: President of Latvia in Latvian

Darba vizītes laikā Igaunijā, 2019. gada 10. jūlijā, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Igaunijas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētāja vietnieku Sīmu Kallasu (Siim Kallas) un pārrunāja Latvijas un Igaunijas sadarbību kultūras jomā.
Sarunā piedalījās arī Igaunijas izvirzītā Eiropas komisāra kandidāte Kadri Simsone (Kadri Simson) un Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais kultūras ministrs Indreks Sārs (Indrek Saar).
Šajā tikšanās reizē liela uzmanība tika pievērsta kultūras sadarbībai starp Igauniju un Latviju, atzīmējot Valodu balvu. Šī balva jau vairāku gadu garumā cildina izcilus latviešu un igauņu literātus un valodas zinātājus, abās valstīs popularizējot vietējo autoru literāros darbus un to tulkojumus.
Tāpat ļoti pozitīvi tika novērtēts Baltijas valstu nupat kopīgi radītais Baltijas kultūras fonds. Šogad tiks piešķirti pirmie granti projektiem, kas popularizēs Baltijas valstu kultūru pasaulē. Indreks Sārs atzīmēja, ka Baltijas kultūras fonda ideja turpina visu trīs Baltijas valstu lielisko sadarbību kultūras jomā simtgadē, kad starptautiski kopīgi veidotie Baltijas valstu kultūras projekti plaši izskanēja pasaulē un guva lielu atpazīstamību.
Igaunijas puse Valsts prezidentam Egilam Levitam arī pastāstīja, kā starp divām kandidātēm – Narvu un Tartu norit konkurss uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu Igaunijā 2024. gadā. Starptautiskās žūrijas lēmums būs zināms oktobrī.
Valsts prezidents Egils Levits un Sīms Kallas pievērsa uzmanību Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Tika pārrunātas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta aktualitātes. Valsts prezidents izjautāja Igaunijas izvirzīto kandidāti Eiropas komisāra amatam jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā – par viņas redzējumu par Eiropas Komisijas perspektīvu.

MIL OSI

Valsts prezidents un Igaunijas premjers pārrunā iespēju veidot kopīgus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem

Source: President of Latvia in Latvian

Šodien, 2019. gada 10. jūlijā, Valsts prezidents Egils Levits savā pirmajā darba vizītē Igaunijā tikās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu (Jüri Ratas).
Sarunu laikā liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) nākotnes veidošanai un kopīgai dalībvalstu atbildībai. Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Esmu pārliecināts, ka Latvija un Igaunija turpmākajos gados politiskajās diskusijās būs ļoti aktīvas valstis, runājot par Eiropas Savienības nākotni un dažādiem modernās identitātes jautājumiem. Saskaroties ar domstarpībām, mums jāpanāk kopīgi risinājumi, lai Eiropa arī turpmāk būtu vienota un spēcīga, balstoties uz kopīgām vērtībām.”
Gan Egils Levits, gan Jiri Ratass bija vienisprātis, ka  Latvijai un Igaunijai ir liels potenciāls sadarbībai digitālajā jomā, radot kopīgus digitālus pakalpojumus savu valstu iedzīvotājiem. Abu valstu sekmīgā pieredze, veidojot šādus digitālus pakalpojumus, nākotnē varētu tikt nodota arī citām valstīm un izvērsta plašākā reģionālā aspektā.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka viņa komandā strādā  Ieva Ilvesa – padomniece Informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, kuras klātbūtne ir labs uzsvars, akcentējot un izvirzot priekšplānā digitālos jautājumus Valsts prezidenta dienaskārtībā.
Tikšanās laikā Egils Levits un Jiri Ratass pārrunāja arī abu valstu iesaistīšanos NATO stiprināšanā un kopīgo aizsardzības jautājumu izskatīšanā. Igaunijas premjerministrs atzinīgi novērtēja daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” atklāšanu Ādažos un uzsvēra, ka tas ir liels ieguldījums reģionālajā drošībā.
Tāpat Jiri Ratass izteica pateicību Latvijai par atbalstu Igaunijas kandidatūrai ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts locekļa statusā  2020 – 2021. gadā.

MIL OSI

Valsts prezidents lūdz Igaunijas prezidenti nodot sirsnīgu pateicību igauņu dziedātājiem par J. Cimzes un latviešu tautasdziesmas cildināšanu Dziesmu svētkos

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits pirmajā darba vizītē, kas šodien, 2019. gada 10. jūlijā, noris Igaunijā, lūdza Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu nodot sirsnīgus sveicienus igauņu dziedātājiem par Jāņa Cimzes cildināšanu tikko aizvadītajos Dziesmu svētkos: “Latvieši ar lielu sirsnību uzņēma to, ka Igaunijas Dziesmu svētkos izskanēja cildinājums Jānim Cimzem un tika dziedāta viņa apdarē veidotā tautasdziesma “Rīga dimd!”, liels paldies par šādu cieņas apliecinājumu!”
Sirsnīgajā un atvērtajā sarunā starp Latvijas un Igaunijas prezidentiem, Egils Levits apsveica arī Igaunijas tautu ar Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadadienu.
Divpusējā sarunā prezidenti akcentēja lieliskās un ļoti aktīvās Latvijas un Igaunijas attiecības. E. Levits uzsvēra, ka Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga igauņu karavīriem, kas nāca palīgā Cēsu kaujās 1919. gadā, kopā izcīnot mūsu zemes brīvību. “Arī mūsdienās sadarbība turpinās – šodien mēs, abas valstis kopā, attīstām Daudznacionālo Ziemeļu divīzijas štābu,” sacīja prezidents. Tāpat Valsts prezidents pieminēja Baltijas kopīgo sadarbību aizsardzības jomā Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas ietvaros. Savukārt Igaunijas prezidente pauda gandarījumu, ka Latvija valsts aizsardzībai 2019. gadā atvēlējusi 2% no IKP.
Lielu uzmanību sarunas laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti veltīja klimata pārmaiņu jautājumiem un tam, ka šajā jomā cieši jāsadarbojas Ziemeļu un Baltijas valstīm. Prezidenti bija vienisprātis, ka jāpievērš ne tikai Eiropas, bet visas pasaules sabiedrības uzmanība, lai mainītu ikdienas ieradumus un pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas.  Tāpat tika uzsvērts, ka Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē noteikti būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā.
Runājot par sadarbību starptautiskajās attiecībās, Valsts prezidents apsveica Igauniju ar tās ievēlēšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2020 – 2021. gadā, uzsverot, ka Latvija pilnībā atbalstīs Igaunijas noteiktās prioritātes darbam šajā statusā.
Egils Levits uzrunāja Kersti Kaljulaidu arī par starptautisko tiesību jautājumiem attiecībā uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Abu valstu prezidenti vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas – starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.
Tikšanās laikā tika akcentēta digitālās sadarbības nākotne. “Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri (STRATCOM un CyberDefence), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā,” sacīja E. Levits.
Abi prezidenti apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības aktualitātēm. Tika pārrunāta arī projekta “Rail Baltic” gaita un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmība.

MIL OSI

Valsts prezidents Egils Levits pirmajā darba vizītē dosies uz Igauniju

Source: President of Latvia in Latvian

2019. gada 10. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits dosies pirmajā darba vizītē uz Igaunijas Republiku.
Darba vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits tiksies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu viņas rezidencē Kadriorgas pilī. Paredzēta abu valstu prezidentu divpusējā tikšanās un delegāciju tikšanās.
Dienas turpinājumā Valsts prezidents tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Igaunijas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētāju Hennu Pelluāsu.
Vizītes laikā Egils Levits apmeklēs arī Komunistiskā genocīda upuru piemiņas memoriālu un Latvijas vēstniecībā Igaunijā tiksies ar tās darbiniekiem.
Valsts prezidentam paredzētas arī intervijas Igaunijas laikrakstam ”Postimees” un “Eesti Päevaleht”.
Mediju pārstāvji par iespējām atspoguļot Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīti Igaunijā lūgums sazināties ar Aivu Rozenbergu pa tālruni +371 29462451.

MIL OSI

Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidenta kanceleju no šī gada 5. augusta vadīs Andris Teikmanis, kurš līdz šim ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un arī vadītāja pienākumu izpildītāja līdz 5. augustam būs Laila Jurcēna, kas ir bijusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece un eksperte Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūrā (Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH). Valsts prezidentam Egila Levitam ir pieci štata, divi nepilnas slodzes un trīs ārštata padomnieki.
Darbu Valsts prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos turpina Jānis Kažociņš. Vēstniece Solveiga Silkalna strādās par Valsts prezidenta padomnieci ārlietās. Savukārt Jānis Pleps, līdzšinējais Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un Latvijas Universitātes docents, turpina darbu kā Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. Līdzšinējā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā un Latvijas Universitātes asociētā profesore Irēna Kucina ir Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos. Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos vēl pievienosies Valsts prezidenta komandai.
Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību ir bijusī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga. Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos ir Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto (nepilna slodze), savukārt padomniece informatīvās telpas politikas jautājumos – ārlietu un drošības politikas eksperte Ieva Ilvesa (nepilna slodze), kas iepriekš bijusi Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja.
Valsts prezidenta ārštata padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos ir bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe. Savukārt, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes Biznesa un vadībzinātnes fakultātes doktorante Ieva Siliņa ir ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos. Jurģis Klotiņš ir ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos.
Andris Teikmanis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Laila Jurcēna ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, Jānis Kažociņš ieguvis Notinghemas universitātes bakalaura grādu filozofijā, atvaļinātais Lielbritānijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis. Solveiga Silkalna ieguvusi Latvijas Universitātes politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Jānis Pleps ieguvis Latvijas Universitātes tiesību doktora zinātnisko grādu tiesību teorijā un vēsturē, Irēna Kucina ieguvusi Latvijas Universitātes tiesību doktora zinātnisko grādu starptautiskajās tiesībās, Aiva Rozenberga ieguvusi Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu maģistra grādu, Elīna Pinto ieguvusi Eiropas Starpuniversitāšu centra Eiropas maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā, Ieva Ilvesa ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un maģistra grādu starptautiskajā politikā Džona Hopkinsa universitātē Vašingtonā. Rolands Lappuķe ieguvis Strasbūras universitātes doktora grādu neirozinātnē. Ieva Siliņa ieguvusi Latvijas universitātes maģistra grādu vadībzinātnē. Jurģis Klotiņš ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu maģistra grādu kultūras menedžmenta nozarē.

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Inaugurācijas sarīkojumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Source: President of Latvia in Latvian

Mīļie, godātie sarīkojuma dalībnieki!
I
Paldies jums visiem, kas esat atnākuši, lai atzīmētu šo mana un visu mūsu kopējā darba sākuma dienu!
Es priecājos atkalredzēt daudzas jau sen pazīstamas sejas, un es tikpat lielā mērā priecājos arī par daudzajām jaunajām sejām, kas šādā pasākumā piedalās pirmo reizi.
Dāmas un kungi!
II
Mūsu pulcēšanās vieta Latvijai un latviešiem ir īpaša. Šajā vietā spēkā un iedvesmā satiekas pagātne un nākotne.
Šeit, nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabā latviešu ētiskos principus un kultūras pamatus, kas veidojušies gadu simtos un tūkstošos, un kas parasti neapzināti joprojām ietekmē mūsu pasaules redzējumu – jā, arī mūsdienās, 21.gadsimtā.
Manuskripti ādas vākos stāsta, cik cieši Latvija viduslaikos, reformācijas laikā un jaunākajos laikos bijusi iesieta Eiropas kultūrtelpā, tās vēstures ceļos un liktenī.
Raksti latviešu valodā, kas lielākā skaitā te parādās, sākot ar 19.gadsimta vidu, un laika gaitā kļūst arvien vairāk, norāda, kā latvieši savu kultūrtelpu piepilda ar saturu, kā Latvijas kultūrtelpa sākumā pamazām, vēlāk strauji kļūst latviska, kā katra paaudze daudzkāršo latviešu drukātā vārda formā fiksētās domas, idejas, izjūtas.
Nacionālā bibliotēka šodien ir Latvijas informācijas, zinātnes un kultūras centrs, kas ir satīklots ar visām Latvijas bibliotēkām un ar lielajām bibliotēkām un citiem informācijas centriem visā pasaulē.
Šajā gaišajā, modernajā Gunāra Birkerta XXI gadsimta namā tautas pagātne dabiski elpo kopā ar modernākajām tehnoloģijām, saziņas un izglītības iespējām, pieeju visas pasaules jaunākajām domām un idejām.
III
Šajā namā Pārdaugavā netālu no manām dzimtajām mājām, namā, kas iemieso zināšanas, kultūru un demokrātiskumu, es garīgi jūtos savā dabiskajā vidē. 
Un tādēļ es esmu pateicīgs direktoram Andrim Vilkam, kurš to piedāvāja šim sarīkojumam, ar kuru tiek iezīmēta mana darba uzsākšana, bet kura jēga ir ne tik daudz cilvēku tikšanās ar jauno Valsts prezidentu, bet gan mūsu visu, dārgie pasākuma dalībnieki, savstarpējā komunikācija.
Es, protams, zinu, ka latvieši ir drīzāk introverti nekā komunikabli, un tādēļ arī man šķiet, ka jaunā literārā figūra – introvertais latviešu rakstnieks – ir trāpījusi desmitniekā,  tomēr nedaudz vairāk atvērtības un komunikācijas mums nenāktu par ļaunu, un tādēļ aicinu visus izmantot šo iespēju satikt šeit interesantus un aktīvus cilvēkus, ar kuriem pirms tam mēs vēl nebijām runājuši.
IV
Kolēģi, draugi, tautieši, dāmas un kungi!
Es šodien vēlētos dāvināt savu grāmatu Tautas grāmatu plauktam un lūdzu Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku to pieņemt.
Šī grāmata ir latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa un diplomāta Jāņa Seska 1938. gadā izdotā grāmata “Latvijas valsts izcelšanās”. 
Autora biogrāfija ir tipiska daudziem viņa paaudzes redzamiem latviešu sabiedriskiem darbiniekiem – 1905.gada revolūcijas līdzdalībnieks, piedalījies Latvijas valsts dibināšanas procesā, vēlāk kalpojis Latvijas valstij dažādās pozīcijās, cita starpā, bijis Latvijas sūtnis Padomju Savienībā. Pēc padomju okupācijas 1941.gadā aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadā apcietinājumā nošauts.
Šī grāmata pieder pie autentiskajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātāju atmiņu izdevumiem.
Es ceru, ka šī grāmata gan tās satura, gan tās autora dēļ lasītājiem varētu būt interesanta.
Paldies Jums, un turpināsim šo vakaru!

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita runa pie Brīvības pieminekļa

Source: President of Latvia in Latvian

Mīļie Latvijas cilvēki!
I
Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai.
Tās ir divas vērtības, pēc kā latviešu tauta vienmēr ir tiekusies.  Tās ir divas vērtības, kas bija reiz izcīnītas, pēc tam zaudētas, un tad atkal atgūtas.

II
Tēvzeme – tā ir mūsu zeme.
Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm.  Vienalga, kur mēs fiziski atrodamies.
Tā ir zeme, kas mums pieder.  Tā ir mūsu arī tad, ja šeit kādreiz saimniekojusi sveša vara.
Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni.
Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs.

III
Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam paši noteikt savu brīvtelpu, tās robežas, kuru ietvaros mēs varam rīkoties, kā mēs vēlamies.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam īstenot savu gribu, savas vēlmes.
Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība.
Brīvība ir pašapzinīgu un atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā. 

IV
Šos divus lietvārdus saista saiklis “un” – Tēvzemei UN Brīvībai.
Tas nozīmē, ka Tēvzeme un Brīvība sader kopā.  Tām ir jābūt kopā.
Šis mazais saiklis “UN” uzliek pienākumu.
Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka Tēvzeme ir brīva.
Tēvzeme ir brīva tad, kad mēs katrs kā atsevišķs cilvēks esam brīvi, un visi kopā kā demokrātiska sabiedrība savā tēvzemē varam brīvi lemt par to, kā mēs dzīvosim.
No visiem trim šeit piemineklī iekaltajiem vārdiem šis mazais saiklis “UN” ir visgrūtāk īstenojams, jo tas uzliek pienākumu sasaistīt, sasiet kopā Tēvzemi ar Brīvību.

V
Abi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz jautājumu “kam”?
Šis datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa aktīvu rīcību, tas pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un Brīvības labā. 
Šie vārdi vēršas pie mums, uzrunā mūs. Uzrunā mani, jūs, visu Latvijas tautu. Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai.

VI
Brīvības piemineklis iemieso sevī stāstu par valsts dibinātāju un latviešu tautas valstgribu. Mūsu sapņus par brīvību, mūsu gatavību to izcīnīt un gatavību to nosargāt.
Brīvības piemineklī ir iekalti Neatkarības kara karavīru tēli. Toreiz viņi smagās kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību. 
Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi.
Šodien mūsu karavīri stāv Latvijas valsts sardzē gan šeit, dzimtenē, gan kopā ar sabiedrotajiem pasaulē. Paldies jums par drosmi, apņēmību godam kalpot Latvijai.

Godātie laikabiedri!
Brīvības piemineklis ir bijis Latvijas idejas spēka avots okupācijas laikā, tas bija atgādinājums par cerību un iespēju Latvijai atkal tapt brīvai.
Pirms trīsdesmit gadiem ap Brīvības pieminekli apvijās cilvēku ķēde, kad igauņi, latvieši, lietuvieši, sadevušies rokās Baltijas ceļā, visai pasaulei pavēstīja savu negrozāmo gribu atjaunot savu valstu neatkarību.
Brīvības piemineklis nes mūsu tautas valstsgribas vēstījumu šodienai un nākotnei.

VII
Es ticu Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.
Es ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā labuma daļa gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā spējam tādu Latviju veidot.
Es ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij Ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas. 
Es ticu Latvijai, kurā mēs ikkatrs – tik atšķirīgais un neatkārtojamais, mēs gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji, mēs – Latvijas tauta, stipri savā valstsgribā, spējam veidot savu valsti kā mājas katram no mums.
Dievs, svētī Latviju!

MIL OSI