Valsts prezidents un Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks pārrunā abu valstu sadarbību kultūras jomā

Source: President of Latvia in Latvian

Darba vizītes laikā Igaunijā, 2019. gada 10. jūlijā, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Igaunijas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētāja vietnieku Sīmu Kallasu (Siim Kallas) un pārrunāja Latvijas un Igaunijas sadarbību kultūras jomā.
Sarunā piedalījās arī Igaunijas izvirzītā Eiropas komisāra kandidāte Kadri Simsone (Kadri Simson) un Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs, bijušais kultūras ministrs Indreks Sārs (Indrek Saar).
Šajā tikšanās reizē liela uzmanība tika pievērsta kultūras sadarbībai starp Igauniju un Latviju, atzīmējot Valodu balvu. Šī balva jau vairāku gadu garumā cildina izcilus latviešu un igauņu literātus un valodas zinātājus, abās valstīs popularizējot vietējo autoru literāros darbus un to tulkojumus.
Tāpat ļoti pozitīvi tika novērtēts Baltijas valstu nupat kopīgi radītais Baltijas kultūras fonds. Šogad tiks piešķirti pirmie granti projektiem, kas popularizēs Baltijas valstu kultūru pasaulē. Indreks Sārs atzīmēja, ka Baltijas kultūras fonda ideja turpina visu trīs Baltijas valstu lielisko sadarbību kultūras jomā simtgadē, kad starptautiski kopīgi veidotie Baltijas valstu kultūras projekti plaši izskanēja pasaulē un guva lielu atpazīstamību.
Igaunijas puse Valsts prezidentam Egilam Levitam arī pastāstīja, kā starp divām kandidātēm – Narvu un Tartu norit konkurss uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu Igaunijā 2024. gadā. Starptautiskās žūrijas lēmums būs zināms oktobrī.
Valsts prezidents Egils Levits un Sīms Kallas pievērsa uzmanību Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem. Tika pārrunātas Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta aktualitātes. Valsts prezidents izjautāja Igaunijas izvirzīto kandidāti Eiropas komisāra amatam jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā – par viņas redzējumu par Eiropas Komisijas perspektīvu.

MIL OSI

Valsts prezidents un Igaunijas premjers pārrunā iespēju veidot kopīgus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem

Source: President of Latvia in Latvian

Šodien, 2019. gada 10. jūlijā, Valsts prezidents Egils Levits savā pirmajā darba vizītē Igaunijā tikās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu (Jüri Ratas).
Sarunu laikā liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) nākotnes veidošanai un kopīgai dalībvalstu atbildībai. Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Esmu pārliecināts, ka Latvija un Igaunija turpmākajos gados politiskajās diskusijās būs ļoti aktīvas valstis, runājot par Eiropas Savienības nākotni un dažādiem modernās identitātes jautājumiem. Saskaroties ar domstarpībām, mums jāpanāk kopīgi risinājumi, lai Eiropa arī turpmāk būtu vienota un spēcīga, balstoties uz kopīgām vērtībām.”
Gan Egils Levits, gan Jiri Ratass bija vienisprātis, ka  Latvijai un Igaunijai ir liels potenciāls sadarbībai digitālajā jomā, radot kopīgus digitālus pakalpojumus savu valstu iedzīvotājiem. Abu valstu sekmīgā pieredze, veidojot šādus digitālus pakalpojumus, nākotnē varētu tikt nodota arī citām valstīm un izvērsta plašākā reģionālā aspektā.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka viņa komandā strādā  Ieva Ilvesa – padomniece Informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos, kuras klātbūtne ir labs uzsvars, akcentējot un izvirzot priekšplānā digitālos jautājumus Valsts prezidenta dienaskārtībā.
Tikšanās laikā Egils Levits un Jiri Ratass pārrunāja arī abu valstu iesaistīšanos NATO stiprināšanā un kopīgo aizsardzības jautājumu izskatīšanā. Igaunijas premjerministrs atzinīgi novērtēja daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” atklāšanu Ādažos un uzsvēra, ka tas ir liels ieguldījums reģionālajā drošībā.
Tāpat Jiri Ratass izteica pateicību Latvijai par atbalstu Igaunijas kandidatūrai ANO Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts locekļa statusā  2020 – 2021. gadā.

MIL OSI

Valsts prezidents lūdz Igaunijas prezidenti nodot sirsnīgu pateicību igauņu dziedātājiem par J. Cimzes un latviešu tautasdziesmas cildināšanu Dziesmu svētkos

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits pirmajā darba vizītē, kas šodien, 2019. gada 10. jūlijā, noris Igaunijā, lūdza Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu nodot sirsnīgus sveicienus igauņu dziedātājiem par Jāņa Cimzes cildināšanu tikko aizvadītajos Dziesmu svētkos: “Latvieši ar lielu sirsnību uzņēma to, ka Igaunijas Dziesmu svētkos izskanēja cildinājums Jānim Cimzem un tika dziedāta viņa apdarē veidotā tautasdziesma “Rīga dimd!”, liels paldies par šādu cieņas apliecinājumu!”
Sirsnīgajā un atvērtajā sarunā starp Latvijas un Igaunijas prezidentiem, Egils Levits apsveica arī Igaunijas tautu ar Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadadienu.
Divpusējā sarunā prezidenti akcentēja lieliskās un ļoti aktīvās Latvijas un Igaunijas attiecības. E. Levits uzsvēra, ka Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga igauņu karavīriem, kas nāca palīgā Cēsu kaujās 1919. gadā, kopā izcīnot mūsu zemes brīvību. “Arī mūsdienās sadarbība turpinās – šodien mēs, abas valstis kopā, attīstām Daudznacionālo Ziemeļu divīzijas štābu,” sacīja prezidents. Tāpat Valsts prezidents pieminēja Baltijas kopīgo sadarbību aizsardzības jomā Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas ietvaros. Savukārt Igaunijas prezidente pauda gandarījumu, ka Latvija valsts aizsardzībai 2019. gadā atvēlējusi 2% no IKP.
Lielu uzmanību sarunas laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti veltīja klimata pārmaiņu jautājumiem un tam, ka šajā jomā cieši jāsadarbojas Ziemeļu un Baltijas valstīm. Prezidenti bija vienisprātis, ka jāpievērš ne tikai Eiropas, bet visas pasaules sabiedrības uzmanība, lai mainītu ikdienas ieradumus un pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas.  Tāpat tika uzsvērts, ka Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē noteikti būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā.
Runājot par sadarbību starptautiskajās attiecībās, Valsts prezidents apsveica Igauniju ar tās ievēlēšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2020 – 2021. gadā, uzsverot, ka Latvija pilnībā atbalstīs Igaunijas noteiktās prioritātes darbam šajā statusā.
Egils Levits uzrunāja Kersti Kaljulaidu arī par starptautisko tiesību jautājumiem attiecībā uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Abu valstu prezidenti vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas – starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.
Tikšanās laikā tika akcentēta digitālās sadarbības nākotne. “Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri (STRATCOM un CyberDefence), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā,” sacīja E. Levits.
Abi prezidenti apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības aktualitātēm. Tika pārrunāta arī projekta “Rail Baltic” gaita un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmība.

MIL OSI

Valsts prezidents Egils Levits pirmajā darba vizītē dosies uz Igauniju

Source: President of Latvia in Latvian

2019. gada 10. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits dosies pirmajā darba vizītē uz Igaunijas Republiku.
Darba vizītes laikā Valsts prezidents Egils Levits tiksies ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu viņas rezidencē Kadriorgas pilī. Paredzēta abu valstu prezidentu divpusējā tikšanās un delegāciju tikšanās.
Dienas turpinājumā Valsts prezidents tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Igaunijas parlamenta (Riigikogu) priekšsēdētāju Hennu Pelluāsu.
Vizītes laikā Egils Levits apmeklēs arī Komunistiskā genocīda upuru piemiņas memoriālu un Latvijas vēstniecībā Igaunijā tiksies ar tās darbiniekiem.
Valsts prezidentam paredzētas arī intervijas Igaunijas laikrakstam ”Postimees” un “Eesti Päevaleht”.
Mediju pārstāvji par iespējām atspoguļot Valsts prezidenta Egila Levita darba vizīti Igaunijā lūgums sazināties ar Aivu Rozenbergu pa tālruni +371 29462451.

MIL OSI

Valsts prezidenta darbībā tiks akcentēti tiesiskuma un modernas valsts darbības virzieni

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidenta kanceleju no šī gada 5. augusta vadīs Andris Teikmanis, kurš līdz šim ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece un arī vadītāja pienākumu izpildītāja līdz 5. augustam būs Laila Jurcēna, kas ir bijusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece un eksperte Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūrā (Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH). Valsts prezidentam Egila Levitam ir pieci štata, divi nepilnas slodzes un trīs ārštata padomnieki.
Darbu Valsts prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos turpina Jānis Kažociņš. Vēstniece Solveiga Silkalna strādās par Valsts prezidenta padomnieci ārlietās. Savukārt Jānis Pleps, līdzšinējais Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks un Latvijas Universitātes docents, turpina darbu kā Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. Līdzšinējā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā un Latvijas Universitātes asociētā profesore Irēna Kucina ir Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos. Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos vēl pievienosies Valsts prezidenta komandai.
Valsts prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību ir bijusī Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga. Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos ir Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto (nepilna slodze), savukārt padomniece informatīvās telpas politikas jautājumos – ārlietu un drošības politikas eksperte Ieva Ilvesa (nepilna slodze), kas iepriekš bijusi Aizsardzības ministrijas Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas vadītāja.
Valsts prezidenta ārštata padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos ir bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Rolands Lappuķe. Savukārt, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes Biznesa un vadībzinātnes fakultātes doktorante Ieva Siliņa ir ārštata padomniece zinātnes un izglītības politikas jautājumos. Jurģis Klotiņš ir ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos.
Andris Teikmanis absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, Laila Jurcēna ieguvusi Latvijas Universitātes sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, Jānis Kažociņš ieguvis Notinghemas universitātes bakalaura grādu filozofijā, atvaļinātais Lielbritānijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis. Solveiga Silkalna ieguvusi Latvijas Universitātes politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Jānis Pleps ieguvis Latvijas Universitātes tiesību doktora zinātnisko grādu tiesību teorijā un vēsturē, Irēna Kucina ieguvusi Latvijas Universitātes tiesību doktora zinātnisko grādu starptautiskajās tiesībās, Aiva Rozenberga ieguvusi Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu maģistra grādu, Elīna Pinto ieguvusi Eiropas Starpuniversitāšu centra Eiropas maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā, Ieva Ilvesa ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un maģistra grādu starptautiskajā politikā Džona Hopkinsa universitātē Vašingtonā. Rolands Lappuķe ieguvis Strasbūras universitātes doktora grādu neirozinātnē. Ieva Siliņa ieguvusi Latvijas universitātes maģistra grādu vadībzinātnē. Jurģis Klotiņš ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu maģistra grādu kultūras menedžmenta nozarē.

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Inaugurācijas sarīkojumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Source: President of Latvia in Latvian

Mīļie, godātie sarīkojuma dalībnieki!
I
Paldies jums visiem, kas esat atnākuši, lai atzīmētu šo mana un visu mūsu kopējā darba sākuma dienu!
Es priecājos atkalredzēt daudzas jau sen pazīstamas sejas, un es tikpat lielā mērā priecājos arī par daudzajām jaunajām sejām, kas šādā pasākumā piedalās pirmo reizi.
Dāmas un kungi!
II
Mūsu pulcēšanās vieta Latvijai un latviešiem ir īpaša. Šajā vietā spēkā un iedvesmā satiekas pagātne un nākotne.
Šeit, nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabā latviešu ētiskos principus un kultūras pamatus, kas veidojušies gadu simtos un tūkstošos, un kas parasti neapzināti joprojām ietekmē mūsu pasaules redzējumu – jā, arī mūsdienās, 21.gadsimtā.
Manuskripti ādas vākos stāsta, cik cieši Latvija viduslaikos, reformācijas laikā un jaunākajos laikos bijusi iesieta Eiropas kultūrtelpā, tās vēstures ceļos un liktenī.
Raksti latviešu valodā, kas lielākā skaitā te parādās, sākot ar 19.gadsimta vidu, un laika gaitā kļūst arvien vairāk, norāda, kā latvieši savu kultūrtelpu piepilda ar saturu, kā Latvijas kultūrtelpa sākumā pamazām, vēlāk strauji kļūst latviska, kā katra paaudze daudzkāršo latviešu drukātā vārda formā fiksētās domas, idejas, izjūtas.
Nacionālā bibliotēka šodien ir Latvijas informācijas, zinātnes un kultūras centrs, kas ir satīklots ar visām Latvijas bibliotēkām un ar lielajām bibliotēkām un citiem informācijas centriem visā pasaulē.
Šajā gaišajā, modernajā Gunāra Birkerta XXI gadsimta namā tautas pagātne dabiski elpo kopā ar modernākajām tehnoloģijām, saziņas un izglītības iespējām, pieeju visas pasaules jaunākajām domām un idejām.
III
Šajā namā Pārdaugavā netālu no manām dzimtajām mājām, namā, kas iemieso zināšanas, kultūru un demokrātiskumu, es garīgi jūtos savā dabiskajā vidē. 
Un tādēļ es esmu pateicīgs direktoram Andrim Vilkam, kurš to piedāvāja šim sarīkojumam, ar kuru tiek iezīmēta mana darba uzsākšana, bet kura jēga ir ne tik daudz cilvēku tikšanās ar jauno Valsts prezidentu, bet gan mūsu visu, dārgie pasākuma dalībnieki, savstarpējā komunikācija.
Es, protams, zinu, ka latvieši ir drīzāk introverti nekā komunikabli, un tādēļ arī man šķiet, ka jaunā literārā figūra – introvertais latviešu rakstnieks – ir trāpījusi desmitniekā,  tomēr nedaudz vairāk atvērtības un komunikācijas mums nenāktu par ļaunu, un tādēļ aicinu visus izmantot šo iespēju satikt šeit interesantus un aktīvus cilvēkus, ar kuriem pirms tam mēs vēl nebijām runājuši.
IV
Kolēģi, draugi, tautieši, dāmas un kungi!
Es šodien vēlētos dāvināt savu grāmatu Tautas grāmatu plauktam un lūdzu Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku to pieņemt.
Šī grāmata ir latviešu sabiedriskā darbinieka, politiķa un diplomāta Jāņa Seska 1938. gadā izdotā grāmata “Latvijas valsts izcelšanās”. 
Autora biogrāfija ir tipiska daudziem viņa paaudzes redzamiem latviešu sabiedriskiem darbiniekiem – 1905.gada revolūcijas līdzdalībnieks, piedalījies Latvijas valsts dibināšanas procesā, vēlāk kalpojis Latvijas valstij dažādās pozīcijās, cita starpā, bijis Latvijas sūtnis Padomju Savienībā. Pēc padomju okupācijas 1941.gadā aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadā apcietinājumā nošauts.
Šī grāmata pieder pie autentiskajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem Latvijas valsts dibinātāju atmiņu izdevumiem.
Es ceru, ka šī grāmata gan tās satura, gan tās autora dēļ lasītājiem varētu būt interesanta.
Paldies Jums, un turpināsim šo vakaru!

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita runa pie Brīvības pieminekļa

Source: President of Latvia in Latvian

Mīļie Latvijas cilvēki!
I
Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai.
Tās ir divas vērtības, pēc kā latviešu tauta vienmēr ir tiekusies.  Tās ir divas vērtības, kas bija reiz izcīnītas, pēc tam zaudētas, un tad atkal atgūtas.

II
Tēvzeme – tā ir mūsu zeme.
Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm.  Vienalga, kur mēs fiziski atrodamies.
Tā ir zeme, kas mums pieder.  Tā ir mūsu arī tad, ja šeit kādreiz saimniekojusi sveša vara.
Tā ir zeme, kas nosaka mūsu likteni.
Tā ir zeme, kuras likteni nosakām mēs.

III
Brīvība – tas ir cilvēka dabiskais stāvoklis.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam izvēlēties starp alternatīvām.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam paši noteikt savu brīvtelpu, tās robežas, kuru ietvaros mēs varam rīkoties, kā mēs vēlamies.
Tas ir stāvoklis, kurā mēs varam īstenot savu gribu, savas vēlmes.
Katra cilvēka brīvības robežas nosaka vienīgi citu cilvēku brīvība.
Brīvība ir pašapzinīgu un atbildīgu cilvēku sadzīves forma sabiedrībā. 

IV
Šos divus lietvārdus saista saiklis “un” – Tēvzemei UN Brīvībai.
Tas nozīmē, ka Tēvzeme un Brīvība sader kopā.  Tām ir jābūt kopā.
Šis mazais saiklis “UN” uzliek pienākumu.
Tas uzliek pienākumu nodrošināt, ka Tēvzeme ir brīva.
Tēvzeme ir brīva tad, kad mēs katrs kā atsevišķs cilvēks esam brīvi, un visi kopā kā demokrātiska sabiedrība savā tēvzemē varam brīvi lemt par to, kā mēs dzīvosim.
No visiem trim šeit piemineklī iekaltajiem vārdiem šis mazais saiklis “UN” ir visgrūtāk īstenojams, jo tas uzliek pienākumu sasaistīt, sasiet kopā Tēvzemi ar Brīvību.

V
Abi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai – ir datīva locījumā. Datīvs atbild uz jautājumu “kam”?
Šis datīvs pārvērš šos vārdus no vienkārši konstatējošiem par uzrunājošiem, aicinošiem. Zināmos apstākļos pat par pavēlošiem. Tas prasa aktīvu rīcību, tas pieprasa kaut ko veltīt. Tātad kaut ko darīt Tēvzemes un Brīvības labā. 
Šie vārdi vēršas pie mums, uzrunā mūs. Uzrunā mani, jūs, visu Latvijas tautu. Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai.

VI
Brīvības piemineklis iemieso sevī stāstu par valsts dibinātāju un latviešu tautas valstgribu. Mūsu sapņus par brīvību, mūsu gatavību to izcīnīt un gatavību to nosargāt.
Brīvības piemineklī ir iekalti Neatkarības kara karavīru tēli. Toreiz viņi smagās kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību. 
Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi.
Šodien mūsu karavīri stāv Latvijas valsts sardzē gan šeit, dzimtenē, gan kopā ar sabiedrotajiem pasaulē. Paldies jums par drosmi, apņēmību godam kalpot Latvijai.

Godātie laikabiedri!
Brīvības piemineklis ir bijis Latvijas idejas spēka avots okupācijas laikā, tas bija atgādinājums par cerību un iespēju Latvijai atkal tapt brīvai.
Pirms trīsdesmit gadiem ap Brīvības pieminekli apvijās cilvēku ķēde, kad igauņi, latvieši, lietuvieši, sadevušies rokās Baltijas ceļā, visai pasaulei pavēstīja savu negrozāmo gribu atjaunot savu valstu neatkarību.
Brīvības piemineklis nes mūsu tautas valstsgribas vēstījumu šodienai un nākotnei.

VII
Es ticu Latvijai kā tiesiskai un taisnīgai valstij, kur cieņā ir solidaritāte un gatavība palīdzēt cits citam.
Es ticu Latvijai kā labklājīgai valstij, kur katram ir pieejama kopējā labuma daļa gan materiālā, gan garīgā, gan sociālā nozīmē. Mēs visi kopā spējam tādu Latviju veidot.
Es ticu Latvijai kā modernai Eiropas valstij Ziemeļos, mūsu zinātnieku un uzņēmēju spējai konkurēt pasaules līmenī, mūsu mākslinieku spējai dot pasaulei jaunas, negaidītas atziņas. 
Es ticu Latvijai, kurā mēs ikkatrs – tik atšķirīgais un neatkārtojamais, mēs gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji, mēs – Latvijas tauta, stipri savā valstsgribā, spējam veidot savu valsti kā mājas katram no mums.
Dievs, svētī Latviju!

MIL OSI

Valsts prezidenta Egila Levita runa Saeimā, amatā stājoties

Source: President of Latvia in Latvian

Godātie tautas pārstāvji! 
I
“Tautas pašas rada valstis, un uz valstīm balstās tautu īstās tiesības”,  – šādu domu Jānis Čakste teica 1921.gadā.
Taču šo tautas tiesību stiprums ir atkarīgs no mūsu mākas rūpēties par sabiedrības kopējo labumu. 
Lai vienotos par kopējo labumu, ir jādzird visu interešu grupu balsis un kaismīgās debatēs, konstruktīvos strīdos jāmeklē labākais risinājums. Intereses var būt pretrunīgas un viena otru izslēdzošas.  Tādēļ mūsu – valsts varas augstāko pārstāvju – pienākums ir tās atbildīgi sabalansēt. 
II
Kopējo labumu rada daudzas paaudzes.
Mēs esam tikai daļa no šīs paaudžu ķēdes.
Mūsu valsti mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, kuras to ir izcīnījušas un uzbūvējušas.  Sava valsts – tā ir vērtība, vērtība pati par sevi.
Bet kopējam labumam ir arī nākotnes dimensija. Mūsu uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, nekā mēs to saņēmām. Sava valsts ir pastāvīgi jāpielabo, jāatjauno, jāmodernizē, lai tā būtu ilgspējīga.  Tas ir mūsu pienākums vēstures priekšā.
Kopējais labums kā politikas fokuss, atbildība par nākamajām paaudzēm, ilgstpējība kā politikas mēraukla ir nostiprināta Satversmes Ievadā.
Tas ir modernai, ilgtspējīgai valstij raksturīgs domāšanas veids.  
Tas pagaidām atspoguļots vēl tikai nedaudzu valstu konstitūcijās.  Arī šajā ziņā mēs varam būt lepni par mūsu Satversmi, kas ir Eiropā vecākais, bet vienlaikus tālejoši un atbildīgi uz nākotni vērsts mūsu valsts pamatlikums.
III
Godātie deputāti!
Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados.  Es būšu pateicīgs par jūsu atbalstu un sadarbību.
Šie virzieni ir: solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.
Par solidaritāti.
Mēs visi zinām, ka Latvija ir viena no visnevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tas nav pēkšņs negadījums, bet gan ielaista slimība daudzu gadu garumā.
Šveices jaunajā, 2000.gada konstitūcijā ir vārdi, kas man šķiet ļoti trāpīgi:  Tautas stiprums tiek mērīts ar to, kā klājas tās vājākajiem locekļiem. 
Mūsu Satversmē tā pati doma ir izteikta citiem vārdiem, kā atbildības un solidaritātes ideja. Gudra solidaritātes politika nav vienīgi ienākumu pārdale. Gudra politika rada vienlīdzīgas iespējas ar darbu gūt ienākumus. Un solidaritātē iekļaujas jomas, kuras nevar mērīt kā ienākumu/izdevumu bilanci.
Es aicinu mūs visus kopā veidot ilgtermiņa solidaritātes politiku.
IV
Par piederību.
Kolēģi!
Cilvēka dzīves kvalitāte sevī neapšaubāmi ietver arī piederību, iesaisti savā sabiedrībā, savā vidē.
Piederības, nacionālās identitātes loma globalizācijas laikmetā aug. Tā ir pretstats globalizācijas atsvešinātībai. 
Lai gan tas ir neierasti, bet pie identitātes es šeit pieskaitu arī cilvēka respektu pret dabu, saudzīgu attieksmi un atbildību pret to, kas mums, latviešiem, ir raksturīga kultūras iezīme.
Mūsu piederība latviešu nācijai, kuras valodā, kultūrā un vēsturiskajā atmiņā mēs sevi atpazīstam, ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanai. 
Latvijas nākotnei ir vajadzīga visu šeit dzīvojošo cilvēku iesaiste un līdzdarbība.  Latviskā identitāte ir atvērta, un tajā ir aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs.  Un šajā kontekstā ir jāapzinās un turpmāk aktīvi jāveido arī divi samērā jauni politikas virzieni – demogrāfijas politika un diasporas politika.
Latviešu valoda, kultūra, vēstures un pasaules izpratne nepieder tikai latviešiem. Ikviens, kas identificē sevi ar kādu mazākumtautību, ir laipni aicināts iekļauties valsts dzīvē, paralēli saglabājot savu mazākumtautības kultūru, valodu un tradīcijas.  Tas ir pienesums Latvijas kultūras bagātībai un daudzveidībai. 
Latviešu valoda kā valsts valoda ir visas Latvijas tautas demokrātiskās līdzdalības valoda. Latviešu kultūra – es to domāju visplašākā nozīmē – ir mūsu sabiedrības kods, mūsu izjūtu un saziņas pamats.  Latviešu vēstures un pasaules izpratne sakņojas mūsu pieredzē. No tās izriet arī secinājumi mūsdienām.
Cita starpā, gribu uzsvērt, ka mums vēl ir jāveic nopietns nesenās vēstures – it sevišķi okupācijas laika – izvērtējums no demokrātiskām, politiskām un morālām pozīcijām.
Es uzskatu, ka latviskumam ir jāpiedod plašāks, dziļāks, spēcīgāks saturs nekā ikdienā par to pierasts domāt.
Mūsu saknes balstās valodā un kultūrā, bet modernajam latviskumam arvien nozīmīgāka kļūst arī nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan mūsu vērtībās balstītā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas, projekti, ideāli.
V
Dārgie tautieši!
Piederībai ir arī plašāka dimensija. Mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Šo metaforu es kategoriski noraidu.
Latvijas armija, kurai pirms divām dienām apritēja 100 gadi, kopā ar mūsu partneriem dalās kopīgajā atbildībā par mieru un drošību Eiropā un aiz tās robežām.
Mūsu atbildīgā līdzdalība NATO kopīgajā drošības sistēmā ir nesusi augļus, būtiski palielinot drošības līmeni Latvijā un visā reģionā.
VI
Godātie deputāti!
Latvijai nākamajā desmitgadē ir jākļūst par modernu, ilgtspējīgu  Ziemeļeiropas valsti. 
Par valsti, kura pasaules salīdzinājumā atsevišķās jomās pat piederētu pie pasaules līderēm, kura varētu būt paraugs citām valstīm. 
Tādas iespējas ir. Mums tikai jāprot tās īstenot. 
VII
Mana vīzija par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti – un tā ir reāla vīzija! – vispirms nozīmē, ka ir izlēmīgi jānovērš, jāmazina jau visiem zināmie pastāvošie trūkumi.
Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados,  kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.
Šādas visiem sen jau apnikušas nejēdzības ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti.
Un principā ir arī sen jau zināms, kā šādas problēmas ar tiesiskiem līdzekļiem var risināt. Tiesiskumā nav iespējams kompromiss.
Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams.
Šeit mums vajag tik vien kā politisko gribu. 
Es aicinu visus kopā šo politisko gribu radīt un īstenot to dzīvē, lai pēc pāris gadiem šie jautājumi vairs nebūtu mūsu sabiedrības dienaskārtības augšgalā. 
VIII
Taču ar to, protams, nepietiek.
Lai kopējais labums būtu ilgtspējīgs, ir nepieciešamas pārdomātas reformas nākotnes vārdā.
Valdība ir iesākusi vairākas pamatīgas reformas – reģionālo reformu, skolu reformu, veselības reformu, arī tiesu reformu un citas. Tās tiek karsti diskutētas, un demokrātijā tas ir normāli un pareizi.
Bet ir vēl virkne jomu, kur politikas formulēšana un iespējamās reformas pagaidām ir tikai apzināšanās stadijā.  Es te minētu partiju finansējuma jautājuma sakārtošanu, informatīvās telpas politiku, mediju, it sevišķi sabiedrisko mediju daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanu, uz kvalitāti vērstu izglītības un zinātnes politiku, un citas.
Arī mūsu izpratne par ekonomikas pamatiem ir jāpielāgo mūsdienu situācijai.  Ekonomika mūsdienās ir galaprodukts vairākiem secīgiem posmiem: izglītība – zinātne – inovācijas – un tikai tad ekonomika.  Modernai ekonomikas politikai ir jāsasaista šie posmi vienotā ķēdē.
Mūsu visu kā pilsoņu, Jūsu, godātie deputāti, kā politiķu, un arī mans kā prezidenta uzdevums ir piedalīties šajās reformu diskusijās, lai visi kopā nonāktu pie labāka rezultāta.
IX
Mēs, latvieši, ar savām spējām, potenciālu un ar savām idejām varam ne vien efektīvi uzlabot Latvijas valsti, tātad mūsu pašu dzīves kvalitāti, bet principā esam spējīgi un gatavi dot arī savu pienesumu Eiropas un pasaules attīstībai.
Šis potenciāls līdz šim tika vāji izmantots. Lai gan mums ir labas iestrādes, tomēr pagaidām visai samērā bāli sevi iezīmējam kā līdzdomātājus kopīgajā Eiropas un Rietumu intelektuālajā telpā.  Latviešu pienesumam mūsu plašākajai piederības telpai – Eiropā, Rietumos un pasaulē – ir jākļūst redzamākam. 
X
Tādēļ pie manis iezīmētā modernas valsts un ilgstpējības virziena pieder arī aktīva iesaistīšanās Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā. 
Tādēļ tā ir arī mūsu atbildība, lai Eiropas Savienība atkal atrastu savu ceļu, ko tā pēdējos gados daļēji ir pazaudējusi.
Šobrīd mēs, Rietumu demokrātijas indivīdam esam  nodrošinājuši vislielāko brīvību visas cilvēces vēsturē. 
Taču ar katru gadu samilst jautājums, vai nākotnē cilvēks noteiks varu pār tehnoloģijām, vai tehnoloģijas – pār cilvēku. Brīvība ir raksturīga pilsoniskās sabiedrības kvalitāte, savukārt tehnoloģiju sabiedrībā tā nebūt nav obligāta.
Tādēļ mums ir jāparūpējas, lai tehnoloģiju attīstība šo līdz šim sasniegto cilvēka autonomiju atkal neapdraudētu.
Eiropa sāk apzināties šo izaicinājumu skaudrumu, taču risinājumu vēl nav.
Bet kāpēc tos nevarētu piedāvāt mēs – latvieši.
XI
Godātie deputāti!
Šodien, Latvijas valsts pastāvēšanas 101.gadā dodot Valsts prezidenta zvērestu, es apzinos, ka esmu pārņemis stafeti no visiem maniem amata priekšgājējiem, kuri visi dažādajos mūsu sarežģītās vēstures apstākļos ir būvējuši un veidojuši šī amata raksturu un nozīmi.
Šīs vēstures gaitā veidojušās tradīcijas dod man spēku un iedvesmu, tagad dot arī savu pienesumu to tālākveidošanā.
Es šodien godinu Valsts prezidenta institūcijas izveidotāju – mūsu pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kurš vienmēr stiprinājis demokrātiskās vērtības.
Es augstu vērtēju Gustavu Zemgalu, viņa pieticību un pazemību, kalpojot Latvijai augstākajos valsts amatos.
Es atceros, ka Albertam Kviesim Valsts prezidenta amatā līdzi nāca viņa tiesneša darbā gūtā dzīves piemēram. 
Ticība Latvijas nākotnei, milzīgas darbaspējas un spēja aizraut citus darbam Latvijas labā – tas ir labākais, ko varam mācīties no Latvijas pirmā un pēc tam vairākkārtējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa.
Valsts prezidenta vietas izpildītāji Latvijas okupācijas apstākļos – Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš un priekšsēdētāja biedrs bīskaps Jāzeps Rancāns – līdz mūža galam palika uzticīgi Latvijai, iedvesmoja nezaudēt ticību Latvijas atdzimšanai. 
Viņi kopā ar Latvijas diplomātisko dienestu, jo īpaši tā vadītājiem sūtņiem Kārli Zariņu, Alfrēdu Bīlmani, Arnoldu Spekki un Anatolu Dinbergu, iemiesoja Latvijas valstiskuma nepārtrauktību un saglabāja Latvijas valsts rīcībspēju līdz neatkarības atgūšanai.
Esmu pateicīgs Guntim Ulmanim par Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu Satversmes un Jāņa Čakstes tradīciju garā. Viņš ir pienākuma cilvēks, kurš dzimtas asinīs iekodēto uzdevumu izpildīja godam.
Mani iedvesmo Vairas Vīķes-Freibergas pārliecība un spēks valsts starptautiskajā reprezentēšanā un ārpolitikā. Viņas laikā Latvijas domas pasaulē skanēja skaļi un pārliecinoši kā nekad agrāk, un Latvija pilnvērtīgi atgriezās Eiropā un starptautiskajā arēnā.
Es patiesi cienu Valda Zatlera radošo aktīvismu, prasīgumu pret sevi un nemitīgo izaugsmi Valsts prezidenta amatā. Viņa nosvērtība un miers deva mums nepieciešamo stabilitāti sarežģītājos krīzes gados.
Man ir svarīga Andra Bērziņa atvērtība un regulārais dialogs ar Latvijas cilvēkiem visās Latvijas malās, ne tikai Rīgā. Centienos apmeklēt Latvijas pilsētas un novadus raudzīšu sekot viņa pieredzei.
Es ļoti augsti novērtēju Raimonda Vējoņa paveikto valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Valsts bruņotā spēka augstākā Vadoņa pienākumos viņš man vienmēr būs paraugs, kura aizsākto es mēģināšu turpināt.  
XII
Godātie deputāti! Kolēģi! Draugi! Tautieši!
Mīļie Latvijas cilvēki!
Mēs esam lieli tik, cik mūsu griba.
Solidaritāte, piederības apziņa Latvijai un Eiropai, iespēja dzīvot modernā valstī ir ilgtspējīgas valstsgribas pamats.
Ideāla valsts nepastāv, jo tad apstātos progress.
Bet dzīve bez ideāla būtu individuāli nožēlojama un politiski bezjēdzīga.
Strādāsim kopā Latvijas valstij!
Paldies jums!

MIL OSI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis sveic Latvijas armiju 100. gadadienā

Source: President of Latvia in Latvian

“Šo gadu mēs saucam par varoņu gadu, jo svinam mūsu uzvaras cīņās par Latvijas neatkarību. Tieši pateicoties mūsu karavīriem, šodien mums ir Latvija – sava brīva un neatkarīga valsts,” atzīmēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 2019. gada 6. jūlijā sveicot Latvijas armiju simtajā gadadienā Latvijas armijas simtgades lielkoncertā “Varoņu gads”.
Valsts prezidents atzina, ka pirms mazliet vairāk kā simts gadiem  ar valsts proklamēšanu un savas valdības izveidošanu bija par maz. Par savu zemi visai tautai bija jādodas cīņās, lai nosargātu savu brīvību un neatkarību.
“Zem sarkanbaltsarkanā karoga toreiz pulcējās studenti un skolnieki, kaujās rūdīti karavīri un arī neapmācīti brīvprātīgie, vīri un sievas. Viņi bija gatavi ziedot savu dzīvību par kaut ko vēl nekad nebijušu – par savu valsti – par Latviju.  Mēs visi esam viņu varonības mantinieki,” uzsvēra Valsts prezidents.
Valsts prezidents atzīmēja, ka šodien mūsu bruņotie spēki ir zinoši, labi ekipēti un apmācīti. Jau piecpadsmit gadus Latvija ir pasaulē spēcīgākās militārās organizācijas NATO  dalībvalsts ar uzticamiem sabiedrotajiem blakus. Tomēr arī mūsdienās pats galvenais palicis nemainīgs – mīlestība pret savu zemi un gatavība ziedoties tās labā.
“Esmu pārliecināts, ka būt par karavīru ir augstākais patriotisma apliecinājums. Paldies visiem karavīriem par kalpošanu Latvijai un mūsu tautai!” teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

MIL OSI