Valsts prezidents Raimonds Vējonis: šobrīd esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties Valsts prezidenta velēšanās

Source: President of Latvia in Latvian

“Esmu izvērtējis paveikto un esmu gatavs turpināt darbu Latvijas valsts un Latvijas sabiedrības labā, tomēr šobrīd esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties Valsts prezidenta velēšanās,” otrdien, 2019. gada 7. maijā, preses konferences laikā informēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Visus četrus savas prezidentūras gadus esmu strādājis Latvijas tautas labā un pēc labākās sirdsapziņas. Šajā laikā ir daudz padarīts, tomēr vēlos izcelt paveikto saistībā ar mūsu valsts drošības stiprināšanu.  Šodien ar pārliecību varu teikt, mēs dzīvojam Latvijā, kas ir drošāka kā jebkad agrāk!” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka ir stiprināta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma valstī, uzsāktas nozīmīgas reformas dažādās Latvijas iedzīvotājiem būtiskās jomās, kā arī Latvija ir iestājusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
“Tie ir tikai daži no daudziem būtiskiem darbiem, kas ir vērsti uz mūsu valsts ilgtspējas nodrošināšanu un iedzīvotāju labklājības celšanu,” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents pateicās katram, kurš paudis atbalstu viņa kandidatūrai uz Valsts prezidenta amata otro termiņu – gan iedzīvotājiem, gan politiskajām partijām, īpaši Latvijas Zaļajai partijai.

MIL OSI

Starptautiskā konference “15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi” – TIEŠRAIDE

Source: President of Latvia in Latvian

Jautājums*

Pievienot failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .xlsx, .xls, .doc, .docx, .txt, .pdf, .odt, .fodt, .ods, .fods, .odp, .fodp, .ppt, .pptx Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām
Pievienot elektroniski parakstītu failu Pielikumos var būt fails ne lielāks par 5 MB, ar paplašinājumiem: .edoc, .pdf Izvēlies failu Jūsu fails neatbilst prasībām

MIL OSI

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Jēkabpilī 2019. gada 4. maijā

Source: President of Latvia in Latvian

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs pagrieziena punkts ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules vēsturē. Pirmā pasaules kara beigas sniedza iespēju mūsu tautai piepildīt sapni par savu brīvu un neatkarīgu valsti. Iespēju, par kuras izmantošanu mēs samaksājām ar asinīm.
Pirms simts gadiem cīņās par Latviju devās un uzvarēja karavīri, kuri nedomāja, ka ir varoņi.  Mūsu jaunajai armijai trūka ekipējuma un munīcijas. Tomēr visus – dažādākā vecuma un izcelsmes, tautību un profesiju cilvēkus – visus vienoja mērķis par mieru un drošību savā brīvā valstī. 
Neatkarības kara laikā kopā ar Latvijas armiju cīnījās igauņi, dāņi, poļi, franči un briti. Baltijas valstu neatkarības cīņas bija ilgas un zaudējumi smagi. Apzinoties cik trausls ir miers,  uzreiz pēc kara Zigfrīds Anna Meierovics sāka tālredzīgi rūpēties par kopīgu Baltijas aizsardzību. Tomēr viņa lolotais Baltijas Antantes projekts netika īstenots iecerētajā apjomā, kā to traģiski apliecināja 1940. gada okupācija.
Šodien parādē mēs redzam Latvijas armiju gadsimtu vēlāk, ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu. Mēs redzam virsniekus un kareivjus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē. Ir īstenojusies ideja par brīvu un demokrātisku valstu kopēju militāru savienību. Kopā ar mūsu karavīriem par valsts un visas Baltijas drošību šodien iestājas plaši sabiedroto spēki.
Arī mūsdienās, tāpat kā pirms simts gadiem, mūsu karavīrus vieno varonības gars: gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību. 
Dāmas! Kungi!
Varonībai ir dažādas izpausmes. Varonība ir stāties fiziski pretī briesmām un riskēt ar savu dzīvību. Varonība ir garīgi uzvarēt cīņu ar sevi, iestājoties par taisnību, un izvēloties labo pār ļauno. Varonība bija arī nevardarbīgā pretošanās, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku atmodas laikā iestājās par savām tiesībām dzīvot brīvā Latvijā.
Šodien, stāvot Daugavas malā, atcerēsimies, kā Vides aizsardzības klubs mobilizēja protestus pret Daugavpils un Jēkabpils HES celtniecību un vienoja mūsu tautu cīņai par Likteņupes saglabāšanu. No Daugavas krastiem mēs devāmies kopīgi pretī vienam mērķim – brīvai Latvijai – gan ar maziem soļiem katrs savā dzīvē vai darbā, gan ar tādām nu jau pasaules slavenām akcijām kā Baltijas ceļš.
Tā bija varonība, kurai pateicoties varam šodien svinēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. 4. maijā Augstākās Padomes deputāti ar savu vēsturisko balsojumu pasludināja Latvijas okupāciju par starptautisku noziegumu  un atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību. Latvijas neatkarības atjaunošana nebūtu iespējama arī bez neskaitāmiem daudzu citu Latvijas cilvēku drosmīgiem lēmumiem visas atmodas laikā. Šodien mēs varam teikt: kā mūsu valsts radās, apvienojot spēkus, tāpat tā tika kopīgi atjaunota.
Dāmas un kungi!
Pirms 25 gadiem mēs panācām, ka šo zemi atstāj okupantu karaspēks. Pirms piecpadsmit gadiem Latvija pievienojās NATO un pilntiesīgi atgriezās Eiropas valstu saimē. Mūsu pienākums ir sasniegto nosargāt un attīstīt, lai mūsu zemi brīvu un drošu atstātu nākamajām paaudzēm.
Tādēļ šodien es saku paldies tiem, kas ir mūsu valsts aizsardzības pirmajās rindās. Tūkstošiem karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos. Mūsu armijas rezervistiem un zemessargiem. Jaunsargiem, kas gatavi nākotnē tiem pievienoties.
Paldies katram robežsargam, policistam un ugunsdzēsējam, kas bezbailīgi kalpo savai dzimtenei un sargā mūs ikdienā.
Drosme, pašaizliedzība un tēvzemes mīlestība ir tikumi, kuriem pamatus vispirms ieliek ģimene. Tādēļ vēlos pateikties arī mūsu valsts varoņu, mūsu drošības sargu ģimenēm un tuvākajiem cilvēkiem.
Paldies jums!
Gan atskatoties pagātnē, gan raugoties nākotnē, es šodien saku paldies arī mūsu sabiedrotajiem, kuri stāv plecu pie pleca ar mūsu karavīriem uz Latvijas zemes vai starptautiskajās misijās ārzemēs, lai kopā aizsargātu mums svarīgas vērtības! 
Pirms simts gadiem mūsu valsts tika izcīnīta caur dubļiem un asinīm. Novērtēsim, ka varam tagad svinēt tās brīvību pie baltiem galdautiem. Kopā ar ģimeni un saviem tuvākajiem, draugiem un kaimiņiem. Tā ir mūsu valsts, kuras dēļ varoņiem būt arī šodien. 
Dievs, svētī Latviju!

MIL OSI

Valsts prezidents Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus

Source: President of Latvia in Latvian

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienas priekšvakarā Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra, ka šodien Rīgas pilī godinām cilvēkus, kas ir veicinājuši mūsu valsts un tautas brīvestību. Cilvēkus, kas ir mūsu tautas spēka nesēji un tās likteņa veidotāji. Un šie apbalvojumi ir augstākais valsts cieņas apliecinājums viņu paveiktajam Latvijā un Latvijai.
Visus apbalvotos vieno izcila Tēvijas mīlestība un pašaizliedzīgs darbs Latvijas labā. Par izcilu darbu profesijā, mūža ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību Rīgas pilī svinīgā ceremonijā kopā tika pasniegti 93 augstākie valsts apbalvojumi. No tiem ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotas 40 personas, ar Viestura ordeni – 14 personas un ar Atzinības krustu – 39 personas.
Plašāk par apbalvotajām personām šeit

MIL OSI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalās pasauli apceļojošā Latvijas simtgades karoga noslēguma pasākumā

Source: President of Latvia in Latvian

Piektdien, 2019. gada 3. maijā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās pasauli apceļojošā Latvijas simtgades karoga svinīgajā noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Svinīgajā pasākumā Valsts prezidents atzīmēja, ka pirms nepilniem trīs gadiem Latvijas simtgades karogu pavadošajā vēstījumu grāmatā ierakstījis, lai tas “ceļo apkārt pasaulei un vieno kopīgās vērtībās, idejās un darbos vēl stiprākai Latvijai!” Šodien redzam, ka piepildījusies ne tikai vēlējuma pirmā daļa – par ceļošanu – bet arī otrā daļa. Latvijas simtgades svinības, ko veidoja šī un tūkstošiem citu iniciatīvu visā pasaulē, tiešām ir vienojusi mūsu tautu.
Valsts prezidents norādīja, ka visas pasaules latvieši ir gan sanākuši zem sarkanbaltsarkanā karoga grandiozajos Dziesmu un deju svētkos un Vispasaules latviešu zinātnieku kongresā šeit Latvijā, gan sekojuši mūsu olimpiešu gaitām un pulcējušies 18. novembra vakarā savās mītnes zemēs. No lielā karoga uz AB dambja līdz simtiem tūkstošu mazo karodziņu, ko piespraust pie apģērba, mūsu karogs ir nests tālāk, plašāk un lepnāk kā nekad agrāk. Muzejā šis Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs pievienosies citiem karogiem un to stāstiem par ticību mūsu valsts brīvībai, ko iemieso tiesības pašiem nest pasaulē savu karogu, mūsu nozīmīgāko valsts identitātes simbolu līdzās Latvijas himnai un ģerbonim. 
“Latvijas karoga sarkanais pārāk bieži ir bijis sarkans kā asinis un baltais – balts kā Sibīrijas sniegs. Esmu pārliecināts, ka šis konkrētais karogs par spīti tam būs atgādinājums par brīvu tautu savā valstī un daudzās citās valstīs, par brīvu ceļošanu, un par mūsu lepnumu par savu valsti,” novēlēja Raimonds Vējonis.
2016. gada 15. decembrī Rīgas pilī tika aizsākta Latvijas valsts simtgadei veltīta jauniešu iniciatīva “Latvijas karoga ceļš”, lai ceļā uz valsts simtgadi tautiešus pasaulē apceļotu īpašs valsts karogs un vēstījumu grāmata. Tajā ikviens, kurš izjūt piederību Latvijai, bija aicināts ierakstīt vēlējumu valstij simtgadē. Karoga ceļojums bija sirsnīga, kopīgi veidota dāvana Latvijas valstij un vienlaikus stāsts, ko nodot nākamajām paaudzēm. Pasauli apceļojušais Latvijas simtgades karogs ticis nodots Latvijas Nacionālajam muzejam, kur turpmāk to varēs aplūkot Latvijas muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts” izstādes sadaļā “Latvieši pasaulē”.

MIL OSI

Valsts prezidenta apsveikums Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienā

Source: President of Latvia in Latvian

Satversmes sapulces sasaukšana 1920. gada 1. maijā simboliski vēstīja par mūsu tautas uzvaru Brīvības cīņās.
Neatkarīgas Latvijas izcīnīšanai Brīvības cīņās bija vajadzīga visas tautas varonība un drosme. Vēstures notikumi mums apliecina, ka drosme iestāties par savu valsti ir nepieciešama ik dienas gan lielās, gan mazās lietās, lai neatkarīgā Latvija pastāvētu mūžam un plauktu. Katram ir pienākums aizstāvēt demokrātisko Latviju, rūpēties par kopējo labumu un būt pilsoniski atbildīgiem.
Simboliski 1. maijs kļuvis arī par dienu, kad varam svinēt atgriešanos Eiropas valstu saimē, kurai esam piederīgi. Šodien aprit jau piecpadsmitā gadadiena kopš Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Eiropas Savienība mūs vieno kopīgās vērtībās un pārliecībā, ka tikai kopā mēs varam nodrošināt mieru, pārticību un labāku nākotni.
Esmu pārliecināts, ka 1. maijs mums vienmēr būs atgādinājums par atbildīgiem lēmumiem, ko esam varējuši pieņemt un īstenot, un iedrošinājums nepieciešamiem lēmumiem, kas Latvijas nākotnē vēl būs jāpieņem.
Valsts nekad nebūs pabeigta. Mēs katrs bieži redzam arvien jaunas iespējas Latvijas attīstībai un izaugsmei. Tikai mēs paši esam atbildīgi par mūsu Latviju, jo Latvija būs tāda, kādu mēs paši ar saviem lēmumiem un darbiem veidosim.

MIL OSI

Valsts prezidents atbalstījis divus apžēlošanas lūgumus

Source: President of Latvia in Latvian

Otrdien, 2019. gada 30. aprīlī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izskatīja 13 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus. No tiem atbalstīja divus apžēlošanas lūgumus.
Viena apžēlotā persona pilnībā atbrīvota no pamatsoda izciešanas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Otra persona atbrīvota no papildsoda izciešanas par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību.

MIL OSI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šogad talkos Tukuma novadā

Source: President of Latvia in Latvian

Lielās Talkas patrons, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze sestdien, 2019. gada 27. aprīlī, piedalīsies Lielajā Talkā un šogad kopā ar Latvijas Skautu un gaidu vienībām talkos Tukuma novadā.
Dienas sākumā Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze Tukuma novada Sēmes pagastā piedalīsies Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas vietas sakopšanā, kā arī Z.A. Meierovica piemiņas takas labiekārtošanā. Savukārt pēc tam Valsts prezidents ar kundzi dosies uz Tukumu, kur Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskolas pagalmā Valsts prezidents iestādīs koku. 
“Latvijas iedzīvotāju lielais atbalsts un aktivitāte Lielajā Talkā ir apliecinājums, ka kopā esam spēks un varam paveikt nozīmīgas lietas un mums rūp tīra un sakopta apkārtējā vide. Galvenais – rūp ne tikai vārdos, bet arī darbos,” uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kopā ar Valsts prezidentu Tukuma novadā talkos arī Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darbinieki, kā arī Tukuma novada administrācijas un Sēmes pagasta administrācijas pārstāvji.
 Šogad Lielā Talka visā Latvijā norisināsies jau 11. reizi. Šogad Lielās Talkas organizatori aicina cilvēkus domāt un rīkoties, lai novērstu vides piesārņojuma cēloņus, ne tikai sekas, kā arī attīstītu mūsu izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību.
 Par iespējām atspoguļot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dalību Lielajā talkā lūdzam sazināties ar Kristīni Kļavenieci pa tālruni +371 26417267.

MIL OSI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze apmeklē Vatikānu

Source: President of Latvia in Latvian

2019. gada 25. aprīlī Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze apmeklēja Vatikānu. Vizītes laikā notika audience pie Viņa Svētības pāvesta Franciska, kā arī tikšanās ar Svētā Krēsla valsts sekretāru Viņa Eminenci kardinālu Pjetro Parolinu.
Pateicībā par Viņa Svētības aizvadīto vizīti Latvijā pagājušā gada septembrī Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze pasniedza īpaši izgatavotu dāvanu: miniatūru vitrāžu “Dievmāte–Terra Mariana patronese”. Dievmātes attēls ir fragments no Rīgas Doma vitrāžas “Madonna ar Jēzus bērnu mandorlā”, kas veidota 19.gadsimta beigās pēc vēlās gotikas kokgriezuma altāru un gleznu parauga. Dievmātes – Māras zemes patroneses tēls simbolizē svētību senajai Māras zemei un mūsdienu Latvijai.
Dāvanu izgatavojusi Mākslas akadēmijas docente, stikla māksliniece Inita Ēmane, savukārt unikālo dāvanas iesaiņojumu no ādas veidojusi māksliniece Ilizane Grīnberga.
Viņa Svētības pāvesta Franciska apustuliskā vizīte Baltijas valstīs norisinājās no 2018. gada 22. līdz 25. septembrim. Tās laikā viņš apmeklēja visas trīs Baltijas valstis. Šī bija otrā Viņa Svētības vizīte Latvijas vēsturē – 1993. gadā Latviju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

MIL OSI

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Romā tiekas ar Itālijas prezidentu Serdžo Matarellu

Source: President of Latvia in Latvian

“Esam gandarīti, ka pēdējos gados Latvijas un Itālijas sadarbība ir būtiski intensificējusies, un starp abām valstīm notiek regulārs politiskais un ekspertu līmeņa dialogs. Īpaši vēlos pateikties par Itālijas ieguldījumu Latvijas un reģiona drošībā, gan piedaloties NATO kaujas grupā Latvijā, gan NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijās,”
uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 2019. gada 24. aprīlī, Romā, tiekoties ar Itālijas Republikas prezidentu Serdžo Matarellu.
Papildus tradicionālajām sadarbības nozarēm, redzam iespējas attīstīt sinerģijas starp Latvijas un Itālijas zinātniskās pētniecības iestādēm, inovāciju centriem un izglītības iestādēm. “Augstu vērtējam 2018.gadā noslēgto programmu, kas paver jaunas iespējas stiprināt Latvijas un Itālijas sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijās,” atzīmēja Valsts prezidents.
Savukārt, lai attīstītu ne tikai tūrismu, bet arī biznesu un cilvēku savstarpējos kontaktus, būtiska ir laba savienojamība. Nacionālā aviosabiedrība airBaltic nodrošina tiešos reisus uz Romu un vēl 5 Itālijas pilsētām, tādējādi sniedzot plašas iespējas abu valstu sadarbībai.
Savas oficiālās vizītes Itālijā laikā Valsts prezidents piedalījās arī Latvijas – Itālijas biznesa foruma atklāšanā. “Mūsdienās attīstība ikvienā ekonomikas nozarē nav iedomājama bez digitālajiem risinājumiem. Esmu gandarīts, ka Latvijas biznesa delegācijā ir plaši pārstāvēti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmēji,” sacīja Valsts prezidents, uzrunājot biznesa foruma dalībniekus. “Pēdējos gados Latvijas pakalpojumu eksports uz Itāliju ir strauji attīstījies, īpaši IKT nozarē, eksportam viena gada laikā pieaugot 6 reizes,” norādīja Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis vizītes laikā piedalījās Latvijas dienu Itālijā atklāšanā, kā arī izstādes “Latvija un Itālija – 100 draudzības gadi” prezentācijā Romas nacionālajā pētījumu institūtā.

MIL OSI