Egils Levits: Eiropas Vasaras skola veicina piederības sajūtu Latvijai

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Eiropas Vasaras skolas dalībniekiem un uzsvēra skolas nozīmīgo lomu latviskās identitātes saglabāšanā un veicināšanā.
Kā atzīmēja Egils Levits, nometne, kas šogad apvieno bērnus no 15 pasaules valstīm, ir viens no labākajiem veidiem, lai ārzemēs dzīvojošiem jauniešiem veidotu izpratni par mūsu valsti un latvisko identitāti, valodu un kultūru: “Eiropas Vasaras skola ir forums, kas sabalansē vienaudžu draudzību un izklaidi ar zināšanu apguves elementiem. Tā ir iespēja veidot ciešas draudzības saiknes, apgūt zināšanas un prasmes, lai nākotnē sniegtu savu ieguldījumu un pieredzi Latvijai”.
Eiropas Vasaras skola ir tradīcija, kas veidojusies trimdas apstākļos, arī mūsdienās sniedz iespēju ārvalstīs dzīvojošo tautiešu bērniem apgūt latviskās zināšanas, veidot kopīgas draudzības saites. Papildu izklaides programmai jaunieši apgūst zināšanas latviešu valodā un latviešu literatūrā, Latvijas vēsturē, ģeogrāfijā, kā arī sociālajās zinībās. Neiztrūkstoša sastāvdaļa ir kora un tautas deju nodarbības. Eiropas Vasaras skola šogad norisinās no 28. jūlija līdz 11. augustam. Eiropas Vasaras skola pirmo reizi notika 1979. g. Minsteres Latviešu Ģimnāzijas telpās.

[embedded content]

MIL OSI

“Delnas” padomes priekšsēdētājs sarunā ar Valsts prezidentu runā par atbildīgas atklātības veicināšanu

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar biedrības “Delna” padomes priekšsēdētāju Valdi Liepiņu. Sarunā V. Liepiņš runāja par “Delnas” aktuālo darbību pie dažādiem projektiem, veicinot sabiedrībā kopumā, bet arī valdības, likumdošanas procesā un uzņēmējdarbības sektorā atbildīgas atklātības principu.
Kā vienu no sasāpējušiem jautājumiem pilsoniskās sabiedrības darbībā, V. Liepiņš minēja situāciju ar uzņēmuma ienākuma nodokļu maiņu, kā dēļ ir būtiski samazinājies privātā sektora atbalsts nevalstiskajām organizācijām (NVO). Abas puses apmainījās ar viedokļiem, kā atbalstīt NVO, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, lai tās nebūtu tik atkarīgas no privātā sektora atbalsta.

MIL OSI

Valsts prezidents atbalsta veselības sistēmas sakārtošanu

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, turpinot sarunu loku ar valdības ministriem un pārrunājot svarīgākās aktualitātes un nozaru politiku attīstības plānus.
Sarunā ar I. Viņķeli tika apspriests sazarots jautājumu loks, kas vērsts uz veselības nozares sistēmisku sakārtošanu un tālredzīgas politikas veidošanu. Abas puses pārrunāja medicīnas un sociālās aprūpes pakalpojumu klāstu un ar to saistīto problemātiku Latvijas slimnīcās. Tika akcentēts, ka veselības aprūpē sabiedrības nevienlīdzība ir mazināma. Tika pārrunātas arī vidējā un ilgtermiņa iespējas medicīniskā personāla nodrošināšanā veselības aprūpes iestādēs, kā arī nozares speciālistu atalgojuma jautājums.
E. Levits izteica interesi par e-veselības sakārtošanu, un I. Viņķele informēja par Veselības ministrijas darbu, kas tiek veikts, lai pēc būtības labotu iepriekšējās kļūdas un panāktu efektīvu un mūsdienīgu rīku, kas palīdzētu gan ārstiem, gan pacientiem. Tāpat prezidents izrādīja interesi par genoma projekta attīstību.
Valsts prezidents un veselības ministre pārrunāja sabiedrības veselības politiku un sabiedrības uzvedības modeļu maiņas nepieciešamību, veicinot veselības profilaksi un veselīga dzīvesveida paradumus.
Valsts prezidents izteica atzinību, ka šobrīd ļoti sarežģītā nozarē esošo apstākļu ietvaros tiek strauji virzīta sistēmas sakārtošana.

MIL OSI

Rīgas pilī pārrunā administratīvi teritoriālo reformu un Latvijas ieguldījumu klimata pārmaiņu jautājumos

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministru Juri Pūci, pārrunājot plašu tematu klāstu, t. sk. administratīvi teritoriālās reformas aktualitātes, Latvijas digitālās politikas dienaskārtību un valdības prioritātes apkārtējās vides veselības un klimata pārmaiņu jautājumos.
Apspriežoties par administratīvi teritoriālo reformu, Valsts prezidents uzsvēra, ka saredz iespēju, kā nodrošināt pakalpojumu kvalitāti reģionos un vienlaicīgi saglabāt dažādu Latvijas vietu identitātes, piederības un kultūrvēsturisko nozīmību. Pēc prezidenta domām, ir svarīgi, ka arī iedzīvotāju skaita ziņā mazās Latvijas apdzīvotajās vietās ir iespējams lemt par savām lokālām lietām, savukārt reformas gaitā deleģējot augstākai pašvaldību pārvaldībai tās funkcijas, kurās pie maza iedzīvotāju skaita nevar garantēt kvalitatīvu pakalpojumu un kur nepieciešams plašāks novadu pārrobežu kopskats.
J. Pūce informēja E. Levitu par savu diskusiju gaitu ar 114 pašvaldībām 30 Latvijas vietās par administratīvi teritoriālo reformu, pārrunājot ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem reformas argumentus un aktualitātes. Plānots, ka šonedēļ VARAM uzsāk sabiedrisko apspriešanu ar Latvijas iedzīvotājiem par iecerēto reformu.
Sarunā prezidents pārrunāja arī nepieciešamību nākotnē ar politiskajām partijām izdiskutēt jautājumu par iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt ārpus partijām esošiem cilvēkiem t.s. vēlēšanu apvienību ietvaros. Abas puses īsi pieskārās starptautiskajai pieredzei ļaut vēlēšanu apvienībām iesaistīties pašvaldību vēlēšanu procesā.
J. Pūce tikšanās laikā iepazīstināja prezidentu ar VARAM darbu pie jaunā pašvaldību likuma, kurā arī tiks iekļauta arī atsevišķa sadaļa par galvaspilsētu. Likumu VARAM plāno iesniegt Saeimā 2020. gada otrajā pusē.
Runājot par Latvijas digitālās politikas aktualitātēm, ministrs uzsvēra, ka ir sākts darbs pie vienotā standartā balstītas pieejas digitāliem risinājumiem e-pārvaldē, tādējādi veicinot datu savietojamību un stratēģisku pieeju nākotnes digitālajām vajadzībām.
Pievēršoties vides aizsardzības tematikai, J. Pūce atzīmēja, ka ir jāturpina stiprināt Valsts vides dienests, lai palīdzētu tam kļūt par modernu pārraudzības iestādi, lai efektīvi risinātu aktuālus vides jautājumus. Ministrs informēja arī par darāmajiem darbiem gaisa piesārņojuma mazināšanā.
Abas puses pauda gandarījumu, ka Latvija šobrīd ir to ES dalībvalstu vidū, kas rēķinoties ar klimata pārmaiņām ir gatava izlēmīgai politikai. E. Levits atzīmēja, ka arī gaidāmās vizītes Somijā laikā uzsvērs Latvijas atbalstu Somijas prezidentūras ES Padomē klimata pārmaiņu uzdevumiem. Tikšanās dalībnieki runāja par Eiropas lomu globālajā cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī pieminēja septembrī gaidāmo ANO Klimata samitu un decembrī Santjago samitu kā būtiskus globālos forumus šīs problemātikas akcentēšanai.

MIL OSI

Valsts prezidents pasniedz akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs

Source: President of Latvia in Latvian

2019. gada 1. augustā Valsts prezidents Egils Levits svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstules ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Amerikas Savienotajās Valstīs Mārim Selgam, ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Beļģijas Karalistē Andrim Razānam, ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Baltkrievijas Republikā Einaram Semanim, ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Lietuvā Indulim Bērziņam.
Māris Selga amatā nomaina Andri Teikmani, kurš pildīja savus amata pienākumus Latvijas vēstniecībā ASV no 2016. gada un turpmāk vadīs Valsts prezidenta kanceleju.

MIL OSI

Valsts prezidenta sarunā ar Latvijas lielāko baznīcu vadītājiem uzsver solidaritāti sabiedrībā

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pils Ģerboņu zālē tikās ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapijas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolītu Aleksandru un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Kasparu Šternu. Valsts prezidents tikšanās laikā uzsvēra baznīcu ieguldījumu Latvijas sabiedrības formēšanās procesā, veidojot daļu no latviskās identitātes ētisko principu rakursā.
“Latvija var lepoties ar auglīgu starpkonfesionālo dialogu. Latvijas valsts augstu vērtē ekumenisko tradīciju un baznīcu ciešo iesaisti sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanā,” sarunas laikā uzsvēra Valsts prezidents. Viņš arī izcēla baznīcu līdzdalību solidaritātes veicināšanā un sociāli atstumto aprūpē. E. Levits līdzšinējo valsts un baznīcu sadarbību vērtēja kā ļoti labu, kura būtu tikpat sekmīgi turpināma. Z.Stankevičs piebilda, ka arī Pāvests Francisks izteicis ļoti atzinīgus vārdus par Latvijas ekumenisko tradīciju dziļumu un nozīmību Latvijā.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags oficiāli apsveica Egilu Levitu ar ievēlēšanu amatā, kā arī pateicās par Valsts prezidenta ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Satversmes preambulas izveidē. Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapijas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs atzīmēja, ka sabiedrībā pēc Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā ir jūtams zināms entuziasms un pozitīvas valsts attīstības posma gaidas. Tāpat viņš uzsvēra baznīcu devumu dažādu sabiedrības grupu atbalstam sociālajā jomā. Latvijas Pareizticīgo baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs pateicās Valsts prezidentam par viņam veltīto apsveikumu svētnieka kalpošanas 30 gadu jubilejā, kas ir arī sveiciens visiem ticīgajiem. Metropolīts uzsvēra, ka pareizticīgo baznīca veicina patriotismu un piederības sajūtu Latvijai. Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns vēlēja Valsts prezidentam spēku un panākumus amatā, kā arī apliecināja gatavību būt atvērtiem tālākai sadarbībai ar valsti.
Valsts prezidents ar bīskapiem tikšanās laikā pārrunāja baznīcām aktuālos jautājumus, kas saistīti ar sakrālā mantojuma saglabāšanu, aktuāliem likumdošanas procesiem, kas risina valsts un baznīcu dialogu, kā arī turpmākas sadarbības iespējas ar baznīcām. Bīskapi pozitīvi vērtēja valsts sniegto atbalstu sakrālā mantojuma saglabāšanai un reliģiskajiem svētkiem, kā arī atvērtību baznīcām aktuālu jautājumu risināšanā.

MIL OSI

Valsts prezidents tiekas ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīriem un bataljonu instruktoriem

Source: President of Latvia in Latvian

Šodien, 2019. gada 30. jūlijā, Daugavpils novadā apmeklējot mācību poligonu “Meža Mackeviči”, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīriem un bataljonu instruktoriem.
Tikšanās laikā Egils Levits pateicās ikvienam, kurš ir gatavs ziedot savu laiku, spēku un gudrību, stiprinot Latvijas aizsardzību.
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka liels atbalsts karavīriem ir arī viņu ģimenes, jo nav viegli būt prom no saviem mīļajiem brīvajā laikā. “Varat būt pārliecināti, ka Jūs katrs ievērojami palielināt mūsu valsts, sava novada, savas ģimenes un draugu drošību kā brīvprātīgie zemessargi,” sacīja Valsts prezidents.
Tāpat E.Levits atzina, ka augstu novērtē Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību Zemessardzes pilnveidē, kā arī Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīru un zemessargu profesionālās zināšanas, kas tiek augstu vērtētas Latvijā un ārvalstīs.

MIL OSI

Valsts prezidents: KNAB darbībai ir jābūt mērķtiecīgai, uz analīzi balstītai un iedarbīgai

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien tikās ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi, lai pārrunātu korupcijas novēršanas un apkarošanas nozīmi valstī. Pēc Jēkaba Straumes sacītā, Egils Levits ir pirmais no prezidentiem, kas klātienē iepazinies ar KNAB darbību, un tas ir apliecinājums, ka tiesiskuma stiprināšanai ir būtiska nozīme valsts attīstībā.
KNAB vadītājs tikšanās laikā informēja Valsts prezidentu par KNAB darbu, konstatētajām problēmām, izvirzītajām prioritātēm un turpmāk plānotajiem pasākumiem, lai uzlabotu un efektivizētu korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā. Pēc Valsts prezidenta domām, KNAB darbībai ir jābūt mērķtiecīgai, uz analīzi balstītai un iedarbībai. 
Valsts prezidents bija vienisprātis ar KNAB vadītāju par to, ka viena no biroja prioritātēm ir turpināt stiprināt iestādes analītiskās spējas, kas ļautu atklāt un izmeklēt sarežģītākās korupcijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu finanšu noziegumu shēmas. Finanšu izmeklēšana ir joma, kurai būtu jāpievērš lielāka vērība.
Vienlaikus sarunā par atalgojumu sistēmu nozarē strādājošiem, Egils Levits pauda nostāju, ka valstī ir nepieciešama vienota valsts pārvaldes atalgojuma sistēma, lai neradītu neveselīgu konkurenci, ka struktūras savā starpā konkurē, un to var sākt mainīt jau šodien.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzsver: “Latvijas nākotne ir sabiedrības rokās un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt rezultātu un uzvarēt cīņā ar korupciju. Aicinu ikvienu, gluži tāpat kā to dara Latvijas Valsts prezidents, ar neizsīkstošu enerģiju un darba sparu veikt godprātīgi ne tikai savus amata pienākumus, bet arī pašaizliedzīgi iestāties un rūpēties par tiesiskumu, demokrātijas vērtībām un kopumā par visas valsts un sabiedrības interesēm. Vienlaikus, ņemot vērā, ka korupcija ir saistīta arī ar citiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no nodokļiem, karteļu izveidi u.tml., atkārtoti aicinu ikvienu par tiem ziņot atbildīgajām institūcijām. Pateicos Levita kungam par iespēju pārrunāt ar KNAB darbību saistītos aktuālos jautājumus, kā arī par atbalstu cīņai ar korupciju.”

MIL OSI

Valsts prezidents un iekšlietu ministrs pārrunā valsts un ES iekšējās drošības jautājumus

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar valsts iekšējo drošību un tiesiskumu, kā arī Eiropas Savienības iekšējās drošības stiprināšanu. Iekšlietu ministrs sniedza visaptverošu pārskatu par nozarē paveikto un veicamajiem pasākumiem un izaicinājumiem.
Valsts prezidents bija vienisprātis ar ministru par veidiem, kā nodrošināt kiberdrošību, cīņu ar finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, ēnu ekonomikas apkarošanu, korupcijas risku mazināšanu, nelegālās naudas plūsmu izsekošanu, kontrabandas apkarošanu un robežu stiprināšanu. E.Levits izteica atzinību Iekšlietu ministrijas iecerētajai reformai par nozares izglītības kvalitāti.
Valsts prezidents un iekšlietu ministrs vienojās regulāri apspriesties par nacionālās drošības, Eiropas Savienības iekšējās drošības un tiesiskuma stiprināšanas jautājumiem un to īstenošanas gaitu.

MIL OSI

Valsts prezidents: Latvija aktīvi atbalstīs Somijas prezidentūras ES Padomē prioritātes cīņai ar klimata pārmaiņām

Source: President of Latvia in Latvian

Valsts prezidents Egils Levits šodien, tiekoties ar Somijas jauno ārlietu ministru Peku Hāvisto (Pekka Haavisto) uzsvēra, ka Latvija un Somija ir draugi ne tikai vēsturē, bet arī šodien un arī nākotnē. P.Hāvisto sacīja, ka Somijas cilvēki labi pazīst Latviju un bieži par tūrisma galamērķiem izvēlas dažādas Latvijas pilsētas.
E.Levits uzsvēra, ka Somija var rēķināties ar atbalstu Somijas prioritātēm Eiropas Savienības Padomē, tajā skaitā runājot par cīņu ar klimata pārmaiņām. Prezidents informēja, ka Latvija ir viena no tām astoņām ES valstīm, kas nāca ar iniciatīvu sasniegt ES klimatneitralitāti līdz 2050.gadam. “Gan mūsu valsts būs aktīva šajos jautājumos, gan tā ir arī mana personīgā nostāja,” piebilda E.Levits. P.Hāvisto atzīmēja, ka arī Rail Baltica projekts būs ieguldījums valstu ilgtspējā un zaļākā ikdienā.
Somijas ārlietu ministrs nodeva Somijas prezidenta P.Nīnisto sveicienu E.Levitam, sakot, ka
P.Nīnisto gaida savu kolēģi vizītē Somijā š.g. 28.augustā. E.Levits pateicās par ielūgumu, uzsverot, ka būs liels gandarījums tikties.
E.Levits sarunā izteica pateicību Somijai par tās iesaisti Latvijas pilsoņa atbrīvošanā, kurš pašlaik atrodas uz Irānas aizturētā kuģa Stena Impero.
Abas puses augstu novērtēja ciešo reģionālo sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, jeb tā saucamajā NB 8 formātā. P.Hāvisto atzīmēja, ka Somija īpašu uzmanību Baltijas jūras vides jautājumiem un valstu sadarbībai šajā jomā.
Runājot par drošības un informatīvās telpas jautājumiem Eiropā, P.Hāvisto augstu novērtēja STRATCOM darbību Latvijā, kā arī pauda gandarījumu, ka Somijai ir iespējas piedalīties šī centra darbībā.

MIL OSI